Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
"Latvijā krievu valodā strādājošie mediji ņem ziņu no Krievijas aģentūrām un nereti uzliek tai, ja tā var teikt, niknāku virsrakstu"

Kaprāns: Mediju "dzeltēšanu" ir grūti regulēt

"Latvijā par dezinformāciju ir jānes atbildība. Cita lieta, kādus vārdus tu izvēlies. Ja runa ir par "dzeltēšanu" kā metodi un kāds to ir prasmīgi izkopis, to regulēt ir grūti," intervijā Mārim Zanderam klāsta sociālās atmiņas un mediju pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Fragments no intervijas:

Pēc Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā aktualizējās runas par t. s. tradicionālo mediju krīzi, proti, ka tie informācijas patērētāju acīs ir zaudējuši ietekmi un uzticamību. 

Domāju, tas, ka ir mainījušies mediju, informācijas lietošanas paradumi, nenozīmē "uzticamības zudumu". Citiem vārdiem sakot, es neuzskatu, ka var runāt par krīzi, ir objektīvi parādījušās jaunas informācijas iegūšanas prakses. Es neesmu redzējis nevienu pārliecinošu pētījumu par to, ka būtu samazinājusies tieši cilvēku interese par informāciju. Pieļauju, ka kādi filozofi var runāt par pārsātinātību, kas radusies informācijas pārbagātības rezultātā, bet atkal – mēs te runājam tieši par pārsātinātību.

Negrasos apstrīdēt šādu interpretāciju, vienkārši parādījās tēzes, ka virkne it kā ietekmīgu mediju – sākot ar CNN, beidzot ar The New York Times – ir zaudētāji, jo, kā izrādās, nespēj pārliecināt auditoriju par kādu ļoti būtisku jautājumu. Atgriežoties pie tēzes par lietošanas paradumu maiņu, vienalga ir jautājums par notiekošo. Jo arī t. s. tradicionālie mediji taču cenšas pieskaņoties lietotāju dinamiskumam, vēlmei, es vulgarizēšu, uzzināt informāciju savā viedtālrunī jebkurā laikā un vietā.

Nu, te gan jāskatās, cik kvalitatīvi ir tradicionālo mediju paplašinājumi jaunajā vidē. Un te mēs zināmā mērā atgriežamies pie uzticamības tēmas. Kāpēc tik grūti vai pat neiespējami ir uztaisīt jaunus, simboliski izsakoties, Delfus? Tāpēc, ka portāls ir gadiem ilgi krājis uzticamības resursu, veidojis pieradumu, to atkārtot nav vienkārši. Mēs arī Latvijā esam redzējuši virkni mēģinājumu, to skaitā žurnālu tikai elektroniskā formā, kas galu galā ir, atvainojos, aizgājuši pa pieskari.

Cik aktuāla šī paradumu maiņa ir Latvijā? It kā teju vai par modes lietu ir kļuvis teikt: "Es avīzes nelasu", "Es televīziju neskatos"...

Es gan teiktu, ka nereti tā ir nevis modes lieta, bet neizbēgamība – visu nevar paspēt. Jebkurā gadījumā es nedomāju, ka arī tad, ja mēs redzam auditorijas samazinājumu, mēs to automātiski varam sasaistīt ar informācijas iegūšanas un lietošanas paradumu maiņu. Man liekas, ka joprojām būtisks ir jautājums par "ko", nevis "kur" informācijas laukā.

Te interesants piemērs ir reģionālā prese. Proti, ir sajūta, ka šīs preses spēja sniegt informāciju konkrētā vietā dzīvojošajam tieši par lokāli svarīgo dod šai reģionālajai presei zināmu stabilitāti. Tāpēc man vismaz pagaidām nav arī viennozīmīgas attieksmes pret nozarē virmojošo tēmu – aizliegt pašvaldībām veidot savus medijus, piemēram, avīzes. Es esmu no Zaļeniekiem, un es skaidri zinu, ka pat Zemgales Ziņas nerakstītu par tādiem jautājumiem, par kādiem savulaik informēja Zaļenieku pašvaldības avīzīte. Var ironizēt par Augustu Brigmani, kurš Saeimas atbildīgajā komisijā saka, ka viņam tā Pūres avīzīte ir svarīga, tomēr zināma taisnība viņam ir.

Par to nestrīdēšos, jo nezinu tēmu, bet gribētu atgriezties pie informācijas kvalitātes. Proti, tas, ko tradicionālie mediji pārmet alternatīvajiem modeļiem, ir zema kvalitāte. Dažkārt, kad salīdzini oriģinālo LETA ziņu ar virsrakstu, ar kādu tā parādās citur, var tikai nobrīnīties.

Jā, bet es nedomāju, ka, piemēram, ziņu portālu biznesa modelis var citādi funkcionēt, ja vairākums informācijas – intuitīvi es vērtētu 80% apmērā – nāk no ziņu aģentūrām. Tomēr jāpiezīmē, ka mūsu ziņu portāli cenšas veidot arī savu neatkarīgu žurnālistiku. Es sapratu par virsrakstiem teikto, bet paskatāmies no otras puses –

kā padarīt interesantu ziņu, kas jau n-tās reizes publicēta citur?

Piemēram, Latvijā krievu valodā strādājošie mediji ņem ziņu no Krievijas aģentūrām un nereti uzliek tai, ja tā var teikt, niknāku virsrakstu.

Virsraksti, atklāti sakot, nav tā smagākā lieta, nopietnāka ir, saudzīgi izsakoties, ļoti radoša realitātes interpretācija. Un tad ir jautājums, kā uz šādām "ziņām" reaģēt – ar nopūtu, bet ļaujot ļaudīm izpausties, vai tomēr censties, žargonā sakot, sviestu ierobežot?

Es teiktu, ka tas skatāms vienīgi likuma, teiksim, Latvijas gadījumā Civillikuma un Krimināllikuma, kontekstā. Ir vai nav pārkāpts. Ja informācijas radītājs ir žurnālists, protams, mēs it kā varētu runāt par profesionālo ētiku, bet nu...

ASV vēlēšanu gadījumā nereti bija 100% melu gadījumi, kas tika pasniegti kā informācija.

Latvijā par dezinformāciju ir jānes atbildība, tur nevajadzētu būt problēmai. Cita lieta, kādus vārdus tu izvēlies. Ja runa ir par "dzeltēšanu" kā metodi un kāds to ir prasmīgi izkopis, to regulēt ir grūti.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1.decembra, numurā!
 

Top komentāri

!
!
Kāpēc tik grūti vai pat neiespējami ir uztaisīt jaunus, simboliski izsakoties, Delfus? Tāpēc, ka portāls ir gadiem ilgi krājis uzticamības resursu. ----- hahahahahhahahahahahahahahahahahaaaaaaaaaaa.... Ceha žults, Klimoviča un Ozola neveiklā propaganda, kara sentimenta un baiļu sajūtas kurināšana to resursu sen ir padarījusi par īstu roidu. Nepilngadīgās līgavas "pupiņi", Instagram pakaļbildītes un pseidopsiholoģija, pārlieta ar beligerentisma mērci, nē, tas nav preses paraugs, ko atkārtot. Preses uzdevums ir objektīvi informēt, nevis mēģināt iegalvot lasītājam, ko tam domāt. Cits viedoklis lasītājam tīmeklī ir tikai klikšķa attālumā. Neaizmirstiet to nekad.
!
!
Kālab lai mēs paškontroli sagaidītu no preses, kuras klikšķu skaits veidojas no sensāciju radīšanas (pašu rokām)? Drīzumā notiks viens liels biznesa forums par investīcijām Eiropā, arī Latvijas uzņēmēji un ministrijas tajā cer panākt lielu grūdienu konkrētu biznesa apjomu attīstībā. Un tad ir tādi tvnet un delfi, kuru ziņu virsraksti un "analītiskie" raksti drīzāk liecina par pamatīgas militāri politiskās spriedzes veidošanos šajā reģionā. Kādas pie joda investīcijas lai kāds plānotu vietā, kurā ir iespējama potenciāla karadarbība, ja tic Delfiem? Biznesa cilvēkiem ir jāsāk izdarīt spiedienu uz tiem lielākajiem mutes brūķiem preses izskatā. Viņi torpedē jūsu plānus.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē