Pie šāda atzinuma LJA nonāca, izvērtējot situāciju par SIA Skonto būve piederošo pagaidu būvju demontāžu, pēc uzņēmēja līguma ar Valsts vides dienestu (VVD) "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" izbeigšanas, informē LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.
Saskaņā ar VVD pieprasījumu Skonto būvei tika uzlikts par pienākumu atstāt objektu, kā arī demontēt un izvest pagaidu būves. Inčukalna novada būvvalde saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 131.2.pantu būvdarbus objektā apturēja, tomēr rakstveidā deva Skonto būvei atļauju bez saskaņota projekta un spēkā esošas būvatļaujas demontēt tai piederošās būves, kuras tika uzstādītas būvdarbu nodrošināšanai, un tās izvest.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.pantu būvdarbus drīkst sākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Arī judikatūrā nostiprinājusies atziņa, ka dokuments, kas dod tiesības sākt būvdarbus un rada tiesiskas sekas, ir būvatļauja.
Pēc LJA rīcībās esošās informācijas, Inčukalna novada būvvalde rakstisku atļauju saliekamo konstrukciju palīgēku demontāžai bez spēkā esošas būvatļaujas deva 2015.gada 13.augustā. 2015.gada 23.oktobrī Inčukalna novada dome atļauju atsauca, cita starpā uzņēmējam paziņojot: "Pat tad, ja lēmums būtu spēkā esošs, ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā tā prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka lēmuma adresāts varēja un viņam vajadzēja to apzināties." Dome secina, ka "lēmums pieprasa, tas ir, dotas atļaujas ēku nojaukšanai izmantošana, no adresāta tiesību normu pārkāpumu, tas ir, būvniecības noteikumu pārkāpšanu, par ko paredzētā administratīvā atbildība".
LJA ieskatā nav pieļaujama situācija, kad uzņēmējam pašam jāizvērtē, vai no atbildīgās institūcijas saņemtais dokuments atbilst tiesību normām vai tomēr neatbilst.
Šis gadījums liecina, ka būvniecības nozarē joprojām pastāv tādas situācijas, kurās nav pietiekoša normatīvā regulējuma, un norāda uz sistēmiskām nepilnībām būvniecības nozarē, tādēļ LJA valdes sēdē 12.novembrī tika nolemts vērsties ar iesniegumu par nozari atbildīgajā Ekonomikas ministrijā.
LJA iesniegumā Ekonomikas ministrijai minēts, ka šādu situāciju novēršanai nākotnē būvniecības procesu regulējošos normatīvajos aktos nepieciešams strikti noteikt, kādos gadījumos palīgbūvju nojaukšanai nepieciešama būvatļauja. Tāpat LJA ieskatā nepieciešams izstrādāt atbildības kritērijus par būvniecības nozari atbildīgajām amatpersonām, kā arī metodiskos materiālus par Būvniecības likuma normu piemērošanu.
LETA jau ziņoja, ka Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošana saskārusies ar dažādām grūtībām.
Darbu laikā atklājās, ka gudrona ķīmiskais sastāvs ir citāds nekā sākotnēji konstatētais, un tas apgrūtināja sanāciju un sadārdzināja projektu. Sākotnēji sanācijas projektam bija paredzēti 29 miljoni eiro, bet vēlāk projekts sadārdzinājās līdz 45,5 miljoniem eiro.
Līgums par sanācijas veikšanu tika noslēgts ar Skonto būvi, taču šovasar VVD līgumu ar Skonto būvi pārtrauca. Dienests nolēmis meklēt jaunu sanācijas darbu veicēju, kas turpinās un pabeigs vietas attīrīšanu. Savukārt Skonto būve pauda nostāju, ka līguma izbeigšana ir prettiesiska, un vērsās tiesā.
Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta finansēšana bija plānota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.