Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis: Jāturpina akadēmiskās vides un uzņēmumu sadarbības veicināšana

Jāturpina akadēmiskās vides un uzņēmumu sadarbības veicināšana, savā slejā žurnālā_ Kapitāls _raksta Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Gints Turlajs, komentējot Latvijas sliktos rādītājus inovācijās.

Ja Eiropas Savienībā (ES) mērķa skaitlis publiskā un privātā sektora zinātnes, pētniecības un inovāciju finansējumam procentuāli no iekšzemes kopprodukta ir 3%, Latvijā tas ir 0,6%.

Turlajs atzīst, ka Latvijas panākumi inovāciju jomā, kas parasti tiek raksturoti kā slikti, iegūstot pēdējo vietu ES inovāciju indeksā, liek uzdot daudzus smagus jautājumus.

Lai arī daudzas inovācijas var tikt radītas arī ārpus akadēmiskās vides, ļoti nozīmīga inovāciju sistēmas daļa ir augstākā izglītība un zinātne - visā pasaulē atzīts inovāciju sistēmas mugurkauls, kadru un ideju kalve. Latvijai zemi ir visi inovāciju rādītāji: saikne ar uzņēmējdarbību, riska kapitāls, augsti tehnoloģiskais eksports, zinātnes finansējums, patentu skaits, publikācijas, inženierzinātnes studējošo īpatsvars utt.

Kā akcentē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis, mūsu valsts atpalicībai ir arī vēsturiski iemesli - valsts intelektuālais kapitāls un inovāciju sistēma ir lieta, ko nevar vienā dienā uzcelt, un parasti arī tās sagraušana notiek ilgākā laika posmā.

Kā skaidro zinātnieks, ļoti zems ir privātais finansējums - uzņēmumi neuzskata par vajadzīgu nodarboties ar sarežģītākām aktivitātēm.

"Protams, tikai ar augstāko izglītību un zinātni vien nav līdzēts, ir vajadzīga spēcīga ar tām saistīta industrija, laba ideju un uzņēmumu finansēšanas sistēma, kā arī citi elementi. Diemžēl daudz kas ekonomikā nāk ar laiku. Latvijas uzņēmumi vēl nav seni un bagāti - ne tikai ar naudu un pieredzi, bet arī ar inovāciju tradīcijām," akcentē Turlajs.

Viņš uzsver, ka situācijas uzlabošanai jāturpina akadēmiskās vides un uzņēmumu sadarbības veicināšana ar dažādām metodēm. Piemēram, jāpārskata patentu piešķiršana augstskolām, kas tos nekad nevarēs veiksmīgi ieviest dzīvē, - drīzāk tie būtu jāpiešķir izgudrotājiem kā privātpersonām, un veiksmīgas realizācijas gadījumā augstskola varētu saņemt samaksu.

Tāpat jāpalielina riska kapitāla pieejamība, jāpanāk, lai akadēmiskā vide pastāvīgi pildītu uzņēmumu pasūtījumus. Pasaulē populāra ir tā saucamā trīspusējās sadarbības (Triple Helix) pieeja jeb nepieciešamā mijiedarbība starp valsts, privāto un augstākās izglītības/zinātnes sektoru.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē