"Pēc sešiem ļoti intensīviem prezidentūras mēnešiem var teikt, ka esam izdarījuši ļoti lielu darbu", uzsvēra premjere un teica, ka Latvija ir izdarījusi pat vairāk nekā gaidīts. "Esam saņēmuši atzinīgus vārdus par spējām uzklausīt visus viedokļus un pieņemt lēmumus," norādīja premjere.
“Esam parādījuši spēju reaģēt uz ārkārtas notikumiem,” sacīja premjere, atsaucoties uz finansu krīzi Grieķijā, notikumiem Ukrainā, migrantu krīzi Vidusjūrā, kā arī terorisma dienvidu valstīs draudiem. Arī Rinkēvičs norādīja, ka neatceras, kuras prezidentūras laikā vēl būtu noritējušas divas ārkārtas tikšanās.
Abas amatpersonas kā sasniegumus minēja vairākas deklarācijas, dokumentus un programmas, kuras Latvijas prezidentūras laikā tapušas vai jau pieņemtas.
Rinkēvičs uzsvēra Enerģētikas savienības nozīmīgumu, pie kuras darbs uzsākts tieši Rīgā. Viņš sacīja, ka, ņemot vērā, Latvijas atkarību no Krievijas enerģētikas jautājumā šī programma ir īpaši būtiska.
“Mēs centāmies būt līdzsvarota prezidentūra," norādīja ārlietu minstrs, skaidrojot, ka, lai gan Latvijai tuvākie notikumi norisinājas austrumos, netika aizmirstas problēmas dienvidos. Viņš uzslavēja ministriju darbiniekus.
Straujuma, pievēršoties citām sfērām, atgādināja, ka Latvijas prezidentūras laikā bija iespēja dot ieguldījumu ne tikai politiskajos jautājumos, bet arī demonstrēt kultūru un mākslu. Kultūras programma ārvalstīs, pēc Straujumas teiktā, bija vērienīgākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Straujuma norādīja, ka aktivitātes bija ļoti plašas – no mākslas līdz politiskām, augsta līmeņa sarunām.
Abi politiķi ir pārliecināti, ka prezidentūras ieguvumi un pieredze palīdzēs Latvijas izaugsmes nodrošināšanai.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par prezidentūras izmaksām, Rinkēvičs medijiem norādīja, ka "mēs vēl kādu mēnesi vai pusotru maksāsim rēķinus", taču viņš pieņēma, ka kopējās izmaksas trīs gadu periodā nepārsniegs 60 miljonus eiro. Straujuma norādīja, ka prezidentūra bija Latvijas pienākums un ka kopumā nauda varētu būt iztērēta mazāk nekā sākotnēji plānots.
Par Latvijas darbu gandarījumu piektdien pauda arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, uzslavējot, ka ka prezidentūras laikā izdevies novadīt Austrumu partnerības samitu, kas bieži tika uzsvērts kā šī pusgada svarīgākais ES ārpolitikas notikums.
"Bija liels prieks strādāt kopā ar jums, un ar nepacietību gaidu Luksemburgas prezidentūru," teica Tusks.
Latvija prezidentūru ES padomē uzņēmās šī gada sākumā - tajā laikā tika strādāts pie Minskas līguma, uz kuru tika liktas cerības, ka tas spēs nodrošināt mieru Ukrainā, kā arī pāris dienas pirms oficiālās prezidentūras atklāšanas Parīzē asiņainā teroraktā tika nogalināti satīras žurnāla darbinieki, jo tie publicēja pravieša Muhameda karikatūras.
Pēc Latvijas prezidentūru pārņems Luksemburga.
Lai skatītu infografiku, klikšķiniet uz attēla vai arī šeit - Infografika
