Grēko ar ierēdņu ikgadējo novērtēšanu

Fragments no intervijas:Pirms neilga laika izskanēja ziņa, ka Finanšu ministrijas ierēdņu neizdarības dēļ var aizkavēties ES struktūrfondu apguve, jo ir aizkavējusies publisko iepirkumu regulējuma izstrāde. Šādas ziņas ierēdniecības prestižu sabiedrības acīs nevairo.Tiesa. Taču monētai ir arī otra puse. Latvijā ir ļoti izteikts demokrātiskās līdzdalības process, arī normatīvo aktu saskaņošanā. Ikviena ieinteresētā nevalstiskā organizācija var rakstīt savu atzinumu, izteikt savus iebildumus, taču tādējādi arī ļoti palēnināt visu saskaņošanas procesu. Arī Ministru prezidents ir atzinis, ka laikā, kad viņš vadīja Lielo pilsētu asociāciju, šāda vilcināšanas taktika ir tikusi izmantota. Eiropas Komisijas direktīvas top trīs un četrus gadus. Jautājums, vai mēs to varam atļauties. Arī Valsts kancelejai ir neizpildīti uzdevumi, kur mēs neiekļaujamies termiņos. Tas ir gan objektīvu iemeslu, gan arī neizdarības dēļ.Tajā pašā laikā virkne deputātu, kuri strādājuši vairākos Saeimas sasaukumos, ir izteikušies, ka parlamentā iesniegto likumprojektu kvalitāte kļūst aizvien vājāka.Jā, to man arī ir nācies dzirdēt, tostarp no Saeimas Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova. Tas, ka kvalitāte ir kritusies, ir arī viņa novērojums. Tas ir jāskata kontekstā ar to, kas vispār notiek valsts pārvaldē. Un notiek paaudžu nomaiņa, labi speciālisti aiziet no darba valsts pārvaldē. Tas daļēji ir algu jautājums, jo tās vairs nav īsti konkurētspējīgas ar privāto sektoru. Iepriekšējās valdības laikā mēs saņēmām atļauju kopā ar Pārresoru koordinācijas centru veikt pētījumu par atalgojuma atšķirību vienādiem amatiem valsts un privātajā sektorā. Sagaidīsim rezultātus, bet acīmredzot kaut kas būs jādara ar algu griestiem.Bet sabiedrībai aktuāls ir jautājums - vai ierēdnis, kurš līdz šim ir strādājis viduvēji, pēc algu palielinājuma sāks strādāt labāk? Vai tiešām viņa intelektuālā kapacitāte pieaugs?Nē, tādi brīnumi notiek ļoti reti. Tas ir jautājums par augstākā līmeņa vadītājiem, kuriem sava personāla politika jāveido tā, lai strādātu tikai labi speciālisti. Ja kāds savu darbu veic viduvēji, tam būtu jāatspoguļojas ikgadējā novērtēšanā, ar ko diemžēl tiek grēkots. Mēģina visus novērtēt ar labi vai izcili. Varbūt labāk atlaist divas viduvējības un pieņemt darbā vienu tiešām augstas klases profesionāli.Bet jūs jau minējāt tiesas prāvas. Vai var cilvēku atlaist tikai tāpēc, ka strādā viduvēji?Tas ir ļoti piņķerīgi. Valsts pārvaldē nav tik elastīgas pieejas kā privātajā sektorā, kurā var vienoties par kompensācijas izmaksu.Vai algu palielināšanu ierēdņiem, kas jau tāpat ir jūtīgs jautājums, vēl smagāku nepadara gadījumi, kur var teikt, ka ierēdņu vainas dēļ nav izdarīti kaut kādi darbi, - kā gadījumā ar publisko iepirkumu regulējumu?Viennozīmīgi. No tā būtu jātiek vaļā. Man šķiet, ka daudz kas ir atkarīgs no vadītāja. Ja ir skaidrs uzstādījums, ka viss jāpaveic termiņos un jāstrādā maksimāli efektīvi, tas noteikti atspoguļosies kopējā darbā. Tā ka no augstākā līmeņa vadītājiem tiešām ir atkarīgs ļoti daudz kas.Visu interviju ar Mārtiņu Krieviņu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19.maija, numurā!