Viņš tic, ka valdība turēs vārdu par nodokļu politikas stabilitātes saglabāšanu un uzņēmēji atbalstot, ka valdība turas pie fiskālas disciplīnas ievērošanas.
LDDK vadītājs atzina, ka patlaban nav laika pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt budžeta projektu, taču esot saprotams, ka ierobežotais laika apjoms saistīts ar to, ka tas bija jāveido pēc Saeimas vēlēšanām.
Pēc Gavrilova teikā, uzņēmēji esot gandarīti, ka pašreizējās valdības deklarācijā ir ierakstīti 10 konkrēti izmērāmi mērķi.
Kā ziņots, vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā sociālie partneri vērtēja budžeta projektu, Gavrilovs uzsvēra, ka darba devējiem ir svarīgi, lai valstī būtu politiskā stabilitāte, tomēr vienlaikus svarīga ir arī ekonomiskā stabilitāte un sociālais dialogs. Vērtējot nākamā gada budžeta plānu, viņš izteica atzinību par spēju rast papildu ieņēmumus. Sociālie partneri uzskata, ka valstī turpmākajos gados ir jānodrošina nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība. Lai gan sociālie partneri apzinās, ka valdībai nākamā gada pirmā puse būs ļoti saspringta saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, nedrīkst aizmirst par reformu īstenošanu izglītībā un veselības aprūpē, atgādināja Gavrilovs.
Sociālie partneri arī uzteica valdības lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada, taču kritizēja nespēju panākt vienošanos par pedagogu atalgojumu. Jo īpaši šis atalgojuma palielinājums ir nepieciešams pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Pēc NTSP sēdes LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka sociālie partneri ar bažām raugās, kādu ietekmi uz Latviju atstās ģeopolitiskā situācija, tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības vide būtu orientēta uz tiesiskās paļāvības principiem. Nākamā gada valsts budžetu viņa raksturoja kā sabalansētu un uzsvēra, ka darba devēji atbalsta tā tālāku virzību.
Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu. "Šis budžets nesa vilšanos. Uz kopējā optimisma un solījumiem par dinamisku izaugsmi un ekonomikas izaugsmi mēs redzam, ka budžets neatbilst solījumiem un izteikumiem," teica Krīgers. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā, to raksturoja arodbiedrību līderis.
Kā ziņots, valdība precizēto budžeta plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.
Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.