Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Eksperts: Kā nodot analīzes jeb pie visa vainīga komunikācija

Manu rimto piektdienas vakara laiskošanos pie televizora ekrāna izjauca vakara ziņu raidījumu saturs - bērni pie zobu ārsta bez maksas tikt nevar, jo dentistiem nav izdevīgi valsts piedāvātie apmaksas nosacījumi, ziņoja TV3 Bez Tabu. Mirkli vēlāk LTV Panorāmā uzzināju, ka teju visur beigušās valsts budžeta finansējumā atvelētās kvotas laboratorijas izmeklējumiem un turpmāk uz asins analīzēm varēs nosūtīt tikai ārsts-speciālists, nevis ģimenes eskulaps, kā tas bijis iepriekš.

Janvārī! Manām ausīm tas nozīmē valsts veselības sistēmas beigas, pilnīgu pāreju uz maksas medicīnu un vienlaicīgu atteikšanos no Satversmē 111. pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām. Uz minēto ziņu fona neizprotami disonēja veselības ministra mažors par ievērojamajiem sasniegumiem, ar ko jālepojas un visur publiski jāatskaņo - revolūcija cīņā ar hepatītu, NMP bandas patriekšana, onkoloģiskās modrības ausma utt. Ko man tas viss dod, ja es nevaru veikt pašu pirmo soli atveseļošanās procesā – operatīvi veikt sava veselības stāvokļa izmeklēšanu? Poliklīnikas reģistratūras tantiņas janvāra sākumā sacītais - "varu pierakstīt uz oktobri"- skan tāpat kā bezbiļetnieka atbilde kontrolierim: "Par biļeti samaksāšu, kad saņemšu algu," neizkāpjot no trolejbusa, kurš dodas tālāk savā maršrutā. Tomēr esot cilvēkam, kas kaut nedaudz seko politiski ekonomiskajiem procesiem valstī, man radās apjausma, ka iespējams jau tik traki nav un, izmantojot Nacionālā veselības dienesta piedavātos informatīvos kanālus, es operatīvi atradīšu iespēju noskaidrot sava ķermeņa un prāta tuvāko likteni un iespējas to nepieciešamības gadījumā optimizēt. Vienkārši ministrs savā ikdienas publiskajā retorikā izmanto citus akcentus, lepjoties ar uzvarām citos karalaukos, kas, viņaprāt, varētu palīdzēt turpināt ministrēšanu arī jaunajā valdībā. Bet par pašiem pamatiem, kas patiesi svarīgi tautai, pastāstīt un izskaidrot laikam ir piemirsis.Kad tauta apjautīs televīzijas ziņās dzirdētā patieso ietekmi uz sevi un sāks celt traci, ministrs modīsies, operatīvi kārs pie lielā zvana savus ierēdņus un no kanceles sludinās, ka pie visa vainīga neveiksmīgā komunikācija. Ka parasti! Bet ierēdņi kā zināms dara tikai to, ko viņiem liek. Tad lūk! Šis stāsts kā reizi ir par komunikāciju – komunikāciju publiskajā sektorā, kura, ja atskatāmies uz teju visām lielākajām publiskās pārvaldes blamāžām, vienmēr bijusi pie visa vainīga. Manā skatījumā, patiesā problēma slēpjas divās lietās.Pirmkārt, valsts pārvaldē (ērtībai lasi – ministrijās un to pakļautības iestādēs), eksistē divu līmeņu un divu ātrumu komunikācija, kas nereti savā starpā nesalāgojas - politiskā, jeb ministra un viņa PR padomnieku veidotā un ierēdņnieciskā jeb ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļu izpildītā. Nereti notiek tā, ka t.s. politiskie pīāristi brauc pa vienām sliedēm, palīdzot bosam nokopt ikdienas publiskā spiediena radītos stresus un maz interesējoties par ilgtermiņa komunikācijas plānošanu (te vieta ir attaisnojošai replikai, ka Latvijas politikā neko ilgtermiņā plānot nav nozīmes – šodien tu esi ministrs, rīt jau vairs nē), savukārt ministriju PR nodaļas pilda savus rutīnas darbus, kam ar ministra dienas kārtību tiešs sakars var arī nebūt.Otrkārt, komunikācijas sekmju spogulis ir sabiedrisko attiecību struktūrvienības atrašanās ministrijas hierarhijā jeb attālums līdz lēmumu pieņemšanas galdam. Tas, cik tālu ir ministrijas pīāristi no vadības visbiežāk ir atkarīgs no diviem cilvēkiem un viņu izpratnes par komunikācijas nozīmi savā darbā – no ministra un valsts sekretāra. Ilustrācijai varam aplūkot kādu vārdā nesauktu valsts organizāciju, kurā sabiedrisko attiecību struktūrvienība atrodas administratīvajā departamentā, kas paralēli nodarbojas arī ar lietvedību un dokumentu aprites organizēšanu. Tad nu sanāk tā, kā sanāk. Politikas trūkumi jeb pat tās neesamība tiek attaisnota ar sliktu komunikāciju, lai gan tā ir bijusi nolemta neveiksmei jau pašos pamatos. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka valsts pārvaldes sabiedrisko attiecību sektorā strādā ļoti gudri, prasmīgi un visādi citādi visnotaļ jauki cilvēki, bez kuru profesionālā ieguldījuma sociāli – politiskās komunikācijas dīķis būtu pārvērties neizbrienamā purvā. Kvalitatīva komunikācija ir politikas procesa sastāvdaļa, kur atslēgas elementi ir plānošana un kontinuitāte. To zina ministriju pīāristi, bet diemžēl ļoti bieži aizmirst mūsu politiķi.Tāpēc ir apsveicama Valsts kancelejas atsaucība Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) aicinājumam uzsākt diskusiju ciklu par komunikācijas nozimi valsts pārvaldē, kuras pirmais raunds notiks jau februāra vidū. Es ticu, ka apsēžoties pie viena galda valsts komunikatoriem, politiķiem, akadēmiskajiem spēkiem un komunikācijas nozares profesionāļiem, kopīgiem spēkiem izdosies publiskā sektora komunikāciju novietot tai pienākošā vietā politikas procesa un valsts pārvaldes hierarhijas piramīdā. Tad arī veselības ministram iespējams būs skaidrāks, kādi uzsvari jālieto komunikācijā, lai arī mans piektdienas vakara adrenalīns pēkšņi nepārsniegtu šim nedēļas brīdim piemēroto līmeni.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē