Savukārt jauniegūtais rezultāts jeb pilnveidotais tiesiskais regulējums tiek saukts par tādu, kas Latvijas kriminālsodu sistēmu pietuvina Eiropas Savienības valstu praksei, vienlaikus strauji attālinoties no šā brīža kārtības, kurā vēl ir jaušams arī padomju laika mantojums. Tādējādi, kā norāda likumdevēja – Saeimas – Juridiskās komisijas pārstāvis un tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins, "ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija".
Faktiski tas nozīmē ne tikai jaunu regulējumu likumā, bet arī milzīgu reformu dzīvē - jaunu kārtību un praksi materiālo un procesuālo normu piemērošanā visā nozarē, kas konkrētajā gadījumā aptver gan Valsts policiju, prokuratūru un tiesu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, gan arī advokatūru, īstenojot personu aizstāvību, u.c.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns speciāli Krimināllikuma grozījumiem veltītajā izdevuma Jurista Vārds numurā saka: "Esam spēruši nozīmīgu soli mūsu valsts tiesiskuma un līdz ar to arī sabiedrības drošības stiprināšanas virzienā. Jaunā kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem. Līdz ar to būtiski mainīti valsts kriminālpolitikas mērķi - ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt un atturēt cilvēkus no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas."
Ministrs arī atgādina, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999. gadā, kad spēkā stājās KL, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Ar KL pieņemšanu būtiskākās izmaiņas tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos, kā arī tika pārskatīti Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvi. Tomēr KL joprojām saglabājās padomju varas gados mantotā, uz represijām vērstā sodu sistēma.
"Aizvien vēl Latvijā brīvības atņemšanas sodi ir ievērojami bargāki nekā citviet Eiropas Savienībā. Turklāt tie ir ne tikai ilgstošāki - Latvijā likumpārkāpēji tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad personas rīcība nav radījusi reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Līdzšinējā kriminālpolitika spilgti atainojusi arī mūsu sabiedrības vērtības, kad par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem - tādiem kā zādzības, krāpšana - ir bargāki sodi nekā par kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai un pat dzīvībai," saka Bordāns.
Vēsturiski, no Padomju Savienības laikiem, mūsu cilvēku ieskatā brīvības atņemšanas sods ir bijis galvenais un efektīvākais līdzeklis cīņai ar noziedzību, taču pēdējo desmitgažu prakse pierāda pretējo, norāda ministrs. Viņaprāt, šādas politikas īstenošana Latviju ir ierindojusi vien to valstu skaitā, kurās Eiropas Savienībā ir vislielākais ieslodzīto skaits - Latvija ieslodzīto skaita ziņā ierindojas otrajā vietā, uzreiz aiz Lietuvas.1 Brīvības atņemšanas soda plaša piemērošana un tā izpildes process prasa no mums lielus finanšu ieguldījumus gan soda izpildes procesā, gan pēc tā. Bordāns uzskata, ka rīkojoties šādi, sabiedrība par noziedzīgā nodarījuma sekām maksā trīskārt - kad iestājas noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas sabiedrībai un konkrētiem cilvēkiem; kad izpildām brīvības atņemšanas sodu un veicot bijušā ieslodzītā iekļaušanu sabiedrībā pēc soda izpildes.
2004. gada 12. februārī ar likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tika realizēta pirmā nozīmīgā kriminālsodu reforma, papildinot daudzu KL sevišķās daļas pantu sankcijas ar jaunu sodu - piespiedu darbu. Lai arī minētais solis bija nozīmīgs brīvības atņemšanas soda piemērošanas vadošās lomas mazināšanā, tas nebija vērsts uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un reformu.
Nopietns pagrieziena punkts situācijas maiņai bija 2009. gads, kad Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu būtiskus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus KL un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai. Ievērojot šajā koncepcijā piedāvātos risinājumus, Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima 2012. gada 13. decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī.
Ar grozījumu pieņemšanu ir panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmām. Tā, piemēram, būtiski tiek palielināta iespēja pašāk piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus. Tāpat grozījumi paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru sodu sistēmā, tādējādi mazinot brīvības atņemšanas soda piemērošanas nepieciešamību nākotnē. Sabiedrībā izpildāmie sodi ir pietiekami efektīvi, naudas sodi pietiekami lieli, un valstij šo sodu īstenošana būs ievērojami lētāka.
Grozījumi arī paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti tādiem noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem - tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrības drošībai.
Ar grozījumiem tiek konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi.
Pēc veiktajām izmaiņām Latvijas sodu sistēmā ieslodzījuma vietu noslogojums var samazināties līdz pat 30%, kas ļaus nākotnē būtiski samazināt nelietderīgu finanšu līdzekļu patēriņu un padarīs kvalitatīvāku Latvijas cietumu apsaimniekošanu.
Savukārt, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzskata, ka likuma grozījumi nodrošinās atbilstību starp valsts un indivīdu interesēm
"Pagājušā gada nogales grozījumus Krimināllikumā varam uzskatīt par otro nozīmīgāko krimināltiesību reformu, kas īstenota pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas," uzskata Bičkovičs.
Viņš norāda, ka ir svarīgi, lai kriminālsodu politika būtu efektīva, sabalansēta un vienveidīga. Likumā šobrīd ir skaidri definēti kriminālsoda mērķi - ne vien sodīt vainīgo personu par izdarīgo noziedzīgo nodarījumu un aizsargāt sabiedrības drošību, bet arī atjaunot taisnīgumu, resocializēt sodīto personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
"Atbilstoši šiem likumā norādītajiem mērķiem būtiski samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, paplašināta alternatīvu sodu piemērošana, kā rezultātā nākotnē būtiski samazināsies ieslodzīto skaits ieslodzījuma vietās. Līdzīga reforma tika īstenota Somijā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tā deva pozitīvus rezultātus - samazinājās noziegumu un ieslodzīto skaits", Jurista vārdam sacīja Bičkovičs, piebilstot, ka tāpat ir noteikti jauni kritēriji un nosacījumi sodu piemērošanai, kas katrā ziņā dos tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un mēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam.
"Tas dod pārliecību, ka likuma grozījumi atbilstoši Kriminālsodu politikas koncepcijā izvirzītajiem mērķiem nodrošinās atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju un valsts un indivīdu interesēm, sekmēs personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. Prognozējams, ka turpmāk Latvijā piespriestie kriminālsodi būs adekvāti nodarījumam, palielināsies to soda veidu piemērošanas īpatsvars, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, samazināsies noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Ar šiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas kriminālsodu sistēma ir pietuvināta Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai", saka Bičkovičs.