Tiesa gan mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš portālam Nozare.lv atzina, ka minimālās algas paaugstināšana var palielināt slogu uzņēmējiem. Tā vietā uzmanība drīzāk būtu jāvērš uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu, nevis uz ikgadēju minimālās algas palielināšanu. I.Andiņš norāda, ka IIN samazināšana būtu ieguvums gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem.
Pretēju viedokli portālam Diena.lv pauda pārtikas pārstrādes uzņēmuma Spilva finanšu direktors Toms Didrihsons. Minimālās algas paaugstināšana, viņaprāt, finansiāli neietekmēs uzņēmumus, kuri godprātīgi maksā visus nodokļus pilnā apmērā. Tiesa gan valsts, iespējams, varēs vairāk iekasēt nodokļos, jo tie, kuri oficiāli maksā tikai minimumu, būs spiesti to paaugstināt un attiecīgi maksāt vairāk. Minimālās algas paaugstināšana neiespaidos arī tos uzņēmumus, kuri darbojas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, uzskata SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, jo šādās nozarēs cilvēkiem nemaz netiek maksātas minimālās algas.
Minimālās algas paaugstināšana būtu pozitīva ziņa ne tikai darba ņēmējiem, bet arī zināmā mērā atzinīgs novērtējums valsts ekonomiskajai situācijai kopumā, uzskata T.Didrihsons. "Protams, valsts ekonomika ir tālu no ideālās, tomēr katrs, šķietami neliels solis, ir vērtējams pozitīvi."
DNB Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka ekonomikas augšanas apstākļos ir tikai loģiski, ka tiek celtas algas, tostarp arī minimālās. Jautājums – vai tas tiks darīts no nākamā vai aiznākamā gada, saka ekonomists. "Uzņēmēji, protams, vēlētos, lai darba ražība sasniegtu Vācijas līmeni, bet algas paliek Latvijas līmenī. Tā vienkārši nekad nebūs. Un viņiem tās algas nāksies celt jebkurā gadījumā."
Savukārt Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka minimālo algu celšanai jābūt pamatotai ar ekonomiskiem aprēķiniem par to, kādai šai algai vajadzētu būt. Minimālās algas celšanai var būt arī negatīvi efekti, jo, kā skaidro M.Kazāks, ir cilvēki, kuru prasmju līmenis atbilst pašreizējam minimālās algas apjomam. Ja alga tiktu pacelta virs tā līmeņa, ko šie cilvēki var nopelnīt, pastāv risks, ka viņi zaudēs darbu vai arī kļūs par nodokļu nemaksātājiem.
Ja valsts vēlme, paaugstinot minimālās algas, ir mazturīgo atbalstīšana, tad, kā norāda ekonomists, būtu nepieciešams darīt krietni vairāk. "Tur ir nepieciešamas nodokļu politikas izmaiņas, proti, kaut vai tas pats neapliekamais minimums. Tur ir nepieciešama izglītības puse, nepieciešama mobilitātes puse, lai tie cilvēki var nopelnīt vairāk. Vienkārši pacelt minimālo algu un cerēt, ka viss atrisināsies, tās ir muļķības," pauž M.Kazāks.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura uzsver – minimālās algas lielums nav labklājības rādītājs. "Par labklājības izaugsmi liecina vidējā alga valstī, jo pie ļoti līdzīga minimālās algas apjoma var būt ļoti atšķirīga vidējā alga. Piemēram, Igaunijā, lai arī minimālā alga ir tikai par četriem latiem lielāka, vidējā alga ir vairāk nekā par 130 latiem lielāka nekā Latvijā, kas saistīts ar konkurētspējīgāku nodokļu politiku un sakārtotāku uzņēmējdarbības vidi."
LDDK pozīcija sarunās ar valdību par nodokļu politikas izmaiņām bijusi sekojoša - jau no 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par sešiem procentpunktiem un līdz 2015.gadam ieviest fiksētu veselības maksājumu ikvienam strādājošajam. Tāpat LDDK uzstāj, lai no 2013.gada tiktu palielināti ienākumu nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošajām personām līdz 100 latiem, nevis tiktu palielināta minimālā alga, un 2015.gadā noteikt to 165 latu apmērā.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu no 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par vienu procentpunktu un līdz 2015.gadam vēl par četriem procentpunktiem, kā arī no 2013.gada 1.jūlija palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 80 latiem mēnesī. Šīs izmaiņas, kā norāda L.Menģelsone, nav pietiekamas ne ekonomiskajam izrāvienam, ne nopietnai, ēnu ekonomikas un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.
Kopumā situācija Latvijā tomēr nedaudz uzlabojas - vidējā legālā alga šobrīd palielinās, kas liecina par zināmu ekonomikas atveseļošanās procesu un lēnu ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos.