Ministrs salīdzinoši skaidroja, ka Latvija, ugunsdzēsēju skatījumā, ilgu laiku dzīvojusi nedrošā daudzdzīvokļu mājā ar vienu izeju, proti, 100% atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. "Mums ir nepieciešama vēl viena izeja drošības nolūkiem," uzsvēra Dombrovskis, bilstot, ka katram dzīvokļa īpašniekam jeb katrai reģiona valstij nav vajadzīga atsevišķa otrā izeja, bet gan visām viena.
Patlaban tiek spriests par diviem reģionāliem risinājumiem alternatīvām gāzes piegādēm, no kuriem Eiropas Savienība (ES), visticamāk, finansētu tikai vienu. Viens no tiem ir Polijas un Lietuvas gāzesvads, kura līdzfinansējums no Briseles sasniegtu 75%. Otra iespēja ir reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, no kura izmaksām Brisele finansētu pusi. Attiecībā uz gāzesvadu valstis nespēj vienoties par tā uzturēšanas izmaksām, bet sašķidrinātās dabasgāzes termināļa "strīdus ābols" ir tā atrašanās vieta.
Dombrovskis sacīja, ka jau tuvākajā laikā ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers sasauks Baltijas valstu premjerministru tikšanos, lai panāktu vienošanos par reģionālo risinājumu. "Mums ir jāsaprot, kura ir izdevīgākā iespēja reģionam un jāvienojas," uzsvēra premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), neminot konkrētus skaitļus, cik kurš risinājums Latvijai varētu izmaksāt. Pirms premjerministru tikšanās iecerēta arī reģiona ekonomikas ministru sanāksme.
Premjerministre brīdināja, ka pieteikt reģionālo projektu ES līdzfinansējumam no Connecting Europe Facility fonda var līdz 1.septembrim, tādēļ laiks, lai panāktu vienošanos, kas ļautu saņemt ES līdzfinansējumu, ir ierobežots.