Kā ziņots, Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardi eiro (3,3 miljardi latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem tiek palielināts vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb sasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES jau no 2014.gada.
Ir nelielas iespējas uzlabot samitā izteikto sākotnējo piedāvājumu. Tomēr esot jāņem vērā, ka situācijas uzlabošana nozīmētu, ka šī nauda būtu jānoņem kādam citam, skaidroja EKL vadītājs, norādot, ka to būtu ļoti grūti panākt.
ES prezidenta Hermana van Rompeja pirmais piedāvājums nav savienojams ar deklarētajiem valstu savienības mērķiem un principiem, līdz ar to Latvijai ideoloģiski ir labi argumenti, lai noslēgumā iegūtu uzlabotāku piedāvājumu, pauda Gobiņš.
"Pamats cīnīties ir - nav izslēgts, ka varētu kaut ko panākt," piebilda EKL vadītājs. Viņš arī skaidroja, ka argumentēta viedokļa paušana ir labāka par veto pielietošanu. Ja Latvija izmantotu veto tiesības, "mēs paši sev iešautu kājā", jo nav lielas varbūtības, ka pēc mēneša piedāvājums būs īpaši labāks.
Pat tad, ja mēs ar novēlošanos saņemtu nedaudz lielāku finanšu apjomu, tad tomēr veto izmantošana radītu pārrāvumu naudas plūsmā, kas nenāktu par labu Latvijai, norādīja Gobiņš.
Viņš arī norādīja, ka svarīgāk par lielākiem tiešajiem maksājumiem ir papildu naudas iegūšana Lauku attīstības fondam.
Kā ziņots, Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku attīstības fonda programmām papildus varētu tikt piedāvāti 60 miljoni eiro (42 miljoni latu), liecina neoficiāla informācija.
Šāds priekšlikums iekļauts jaunākajā van Rompeja priekšlikumā, par kuru patlaban spriež Eiropas Savienības līderi. Pārējās priekšlikuma detaļas attiecībā uz Latviju patlaban nav zināmas.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke apstiprināja, ka jaunais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam ir saņemts un patlaban tiek analizēts.
Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents van Rompeja nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tika piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas nebija uzlabojušās, proti, van Rompejs, līdzīgi kā pērn novembrī, piedāvāja kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Dombrovskis asi kritizēja van Rompeja piedāvājumu. Arī citas Latvijas amatpersonas izteikušās, ka jaunais budžeta piedāvājums nav pieņemams. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvijai sarunās ir līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norādīja, ka pie mazākā tiešmaksājumu apjoma starp dalībvalstīm Latvija būs gatava likt veto ES budžetam.
Tagad tapis jauns budžeta kompromisa priekšlikums.
Latvija arī izvirzījusi prasību, lai tās tiešmaksājumi izlīdzinās tikpat strauji kā Lietuvai. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
MAZAIS LETIŅŠ