" Kanāls ilgāku laiku esot strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu, lasi – Krievijas izcelsmes televīzijām, kuras lielākoties bāzētas Eiropas Savienības valstīs, sākot ar Pirmo Baltijas Kanālu (PBK) Latvijā.
Šis lēmums esot bijis jāpieņem, lai mazinātu AS LNT zaudējumus, ar kuru TV3 apvienojās 2012. gadā. Uz šī fona izceļas fakts, ka pelnošākais mediju uzņēmums Baltijā 2014. gadā bijis neviens cits kā TV3 Latvija, ar vairāk nekā trīs miljonu peļņu.
Tādējādi kanāla TV5 slēgšana pierāda, ka paļauties uz komerctelevīziju ilgtspēju šajā jautājumā nevar un sabiedriskajai televīzijai jāattīsta savs kanāls krievu valodā. Tas tika prognozēts jau tad, kad politiķi pērn noraidīja Latvijas Televīzijas (LTV) kanālu krievu valodā.
Lai gan Latvijas sabiedriskajam medijam ir pienākums kalpot visām sabiedrības grupām, tas nesasniedz ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri dod priekšroku mediju lietojumam krievu valodā. Daļai iedzīvotāju galvenais informācijas avots ir Krievijas valdības kontrolētie mediji, kuru saturā ir propaganda, klaji sagrozīti fakti un mērķtiecīga Krievijai labvēlīga naratīva veidošana. Absolūtam mazākumtautībām piederīgo vairākumam galvenais informācijas avots ir Krievijas valdības kontrolētie mediji, jo mediju lietojumu arvien izšķirīgi ietekmē cilvēka kultūras identitāte un dzimtā valoda. Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji (tātad tie, kam krievu valoda ir dzimtā valoda), palikuši ārpus Latvijas sabiedriskā medija tvēruma, faktiski dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, jo nav cita piedāvājuma. Latvijas valsts interesēs ir radīt šo citu piedāvājumu, nodrošinot kvalitatīvu mediju telpu, kas aptver un iekļauj visus Latvijas iedzīvotājus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), meklējot atbildi šiem izaicinājumiem, pasūtīja LTV koncepciju par LTV krievu valodas programmas izveidi, plānojot paplašināt piedāvājumu līdzās 2014. gada septembrī uzsāktajiem papildu ziņu un informatīvi dokumentālajiem raidījumiem krieviski LTV7 programmā, lai sabiedriskie mediji kā komunikācijas platforma ne tikai ar Latvijas Radio 4. programmu (citu tautību radioklausītāju reitingos tā ir pirmajā vietā) un sabiedrisko mediju vienoto ziņu portālu lsm.lv, bet tuvākajā nākotnē arī ar televīziju sasniegtu savas valsts krieviski runājošo auditoriju.
2015. gada 19. marta sēdē NEPLP pieņēma lēmumu par LTV kanāla krievu valodā izveidi. NEPLP nolēma atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija, vienlaicīgi paredzot un nodrošinot, ka tiek veidots "reģionālais logs" reģionāli/vietēji veidota satura rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.
Tātad NEPLP savu mediju politikas darba daļu izdarīja, bet pretēji Igaunijai, kur ETV+ krieviski sāka raidīt pagājušā gada septembrī, neguva politisku atbalstu. Kopš 2014. gada septembra paplašinātie raidījumi krievu valodā gan ir audzējuši un stabilizējuši auditoriju, taču palikuši iesprostoti latviešu valodas kanālā LTV7, par spīti koncepcijām un diskusijām par nacionālajām interesēm hibrīdkara apstākļos un pat Latvijas un Vācijas ārlietu ministru kopīgam paziņojumam.
Kamēr šie sabiedriski politiskie raidījumi ir pieejami kanālā, kas raida galvenokārt latviešu valodā, un nav pasniegti atsevišķa kanāla iepakojumā (ar vietējiem izklaides, kultūras, bērnu u.c. raidījumiem), ņemot vērā TV lietotāju paradumus, šī informācijas alternatīva masveidīgu mērķa auditoriju sasniegt nevar un nevarēs. Taču auditorijas dinamika apliecina, ka pēc Latvijā veidota TV satura krieviski runājošiem ir stabils pieprasījums un šos ļaudis var un vajag uzrunāt pilnvērtīga TV kanāla ietvaros un arī interneta platformā.
Pētījumi rāda, ka mazākumtautību un it īpaši relatīvi lielās krieviski runājošo lingvistiskās minoritātes mediju lietojums ir saistīts ar to kultūras identitāti un tātad valodu, turklāt televīzija šai auditorijai ir galvenais informācijas avots par notikumiem Latvijā (77,4%), citur pasaulē (76,0%) un Krievijā (78,1%) (dati no SKDS aptaujas Attieksme pret televīziju 2014. gada novembrī). Krieviski runājošie veido aptuveni trešdaļu no Latvijas sabiedrisko mediju potenciālās auditorijas, bet LTV to nesasniedz. Tāpat, ņemot vērā, ka kultūras adaptācijas process ir pakāpenisks un nereti prasa paaudžu nomaiņu, pārskatāmā nākotnē, bet it īpaši saistībā ar sabiedrības saliedētības un līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumiem Krievijas izvērstajā informācijas karā, mūsu, nodokļu maksātāju, finansētiem nacionālajiem medijiem ar savām vērtībām, dienas kārtību, naratīviem, skatījumu un vēstījumiem, faktiski – informācijas alternatīvu Krievijas propagandai, ir būtiski sasniegt auditoriju, kuras dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda (Latgalē un Rīgā šādu ģimeņu ir vairāk nekā puse) un kura dod priekšroku mediju lietojumam krievu valodā. To sauc par stratēģisko komunikāciju.
2014. un 2015. gadā veiktie socioloģiskie pētījumi – Attieksme pret televīziju un Skatītāju gaidas un pieprasījums jauna, uz sabiedrības saliedētības veicināšanu vērsta TV kanāla izveidei: Rezultāti fokusa grupu diskusijām (pētījumu un deviņas fokusa grupas veica SKDS) liecina, ka Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc jauna TV kanāla krievu valodā. Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem jauna krievu valodas kanāla izveidi atbalsta 53,1% Latvijas iedzīvotāju, kamēr krieviski runājošo vidū šis atbalsts ir vēl lielāks – 63,5%. Ja šāds kanāls būtu pieejams, vēlmi to skatīties izsaka 59,4%.
Nav citu alternatīvu, vismaz vidējā termiņā ne, kā panākt šo cilvēku atrašanos Latvijas informācijas telpā, kā vien veidojot attiecīgu televīzijas programmu saturu krievu valodā. TV5 līdz šim to daļēji darīja, un reālā alternatīva ir sabiedriskās televīzijas attiecīgais saturs un programma, kas atbilstu šo skatītāju vajadzībām. Tikai lietojot Latvijā veidotu mediju saturu, iespējams dzīvot Latvijas, nevis Krievijas informācijas telpā.
aivars znotins
Ragana
efb