Ar ko šīs pašvaldību vēlēšanas tīri tehniski atšķiras no iepriekšējām vēlēšanām?
Ir izmaiņa, kas nosaka, ka biļeteni iecirkņos būs sakārtoti nevis tādā secībā, kādā ir iesniegti saraksti, bet gan izlozes veidā tiek noteikts, kā šie biļeteni tiek sakārtoti. Līdz ar to šajā sarakstu pieņemšanas kampaņā nebija vairs tā efekta, ka trīs dienas pirms sarakstu pieņemšanas uzsākšanas pie vēlēšanu komisijām būvē teltis tur, kur ir liela konkurence. Pastāvēja gan bažas, ka varētu būt pēdējā brīža efekts. Bet šobrīd man nav informācijas, ka kāds nav paspējis iesniegt sarakstu, kas to ir sagatavojis, tikai tāpēc, ka pārāk ilgi jāsēž dzīvajā rindā. Visi saraksti, kas ir gribēti iesniegt, ir iesniegti. Vēlēšanu komisijas tos ir pieņēmušas. Kas attiecas uz vēlētājiem, šeit izmaiņu, salīdzinot ar 2009. un 2005. gadu, faktiski nav. Iepriekšējās vēlēšanas vēl bija administratīvi teritoriālās reformas iespaidā. Bija zināma trauksme gan pašos politiķos, gan vēlētājos. Šajās vēlēšanās es tādu neesmu manījis. Sarakstu skaits šajās vēlēšanās ir mazāks. Pagājušo reizi bija pāri par septiņsimt, šoreiz piecsimt astoņdesmit. Kandidātu bija pāri par vienpadsmit tūkstošiem. Tagad ir astoņi tūkstoši ar pusi.
Vai ir tādas pašvaldības, kur nav iesniegts neviens saraksts?
Nē, tādu pašvaldību nav.
Vai ir tādas pašvaldības, kur iesniegts tikai viens saraksts?
Septiņas. Otrdien mēs lēmām par termiņu pagarinājumu, kas ir likumā paredzēta norma, pagarināt to par desmit dienām šajās septiņās pašvaldībās.
Bet vēlēšanas notiek arī tad, ja ir viens saraksts?
Jā, var būt arī viens saraksts. Ja nav iesniegts neviens saraksts vai deputātu kandidātu kopskaits ir mazāks nekā deputātu vietu skaits, tādā gadījumā CVK būtu jāizsludina atkārtotas vēlēšanas, kas notiktu šajās vietās ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem. Ja vēl tad neizdodas īstenot vēlēšanas, tiek izveidota pagaidu administrācija un ir jālemj, vai šāda pašvaldība vispār turpina eksistēt. Šajā gadījumā 1. jūnijā vēlēšanas notiks visos apgabalos.
Sakiet, vai kandidēt var arī pašvaldībā nedeklarētas personas?
Likums paredz, ka kandidēt var pēc dzīvesvietas pazīmes, darbavietas pazīmes vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas pazīmes. Ir jābūt nepārtraukti deklarētai dzīvesvietai ne mazāk kā desmit mēnešu kopš saraksta iesniegšanas brīža. Vai arī jābūt vismaz četru mēnešu darba stāžam šajā pašvaldībā. Vai arī jābūt tobrīd spēkā esošam reģistrētam nekustamajam īpašumam.
Tātad nekustamo īpašumu var iegādāties kaut pēdējā brīdī un tad kandidēt attiecīgajās pašvaldību vēlēšanās jebkur Latvijā?
Jā. Manuprāt, šī ir tā norma, ko mums vajadzētu pārskatīt. Es rosināju to pārskatīt, kad notika pēdējās diskusijas par grozījumiem vēlēšanu likumā. Toreiz tas neguva atbalstu, bet viens no argumentiem, kāpēc to neizskatīja, - ka jautājums ir pārāk tuvu vēlēšanām. Manuprāt, saprātīgi būtu, ka kandidēt var savā vēlēšanu apgabalā.
Vai nākamās Saeimas vēlēšanas jau varētu notikt internetā?
Elektroniskā balsošana Latvijā būs tad, kad tā gūs politisko atbalstu gan parlamentā, gan valdībā. Un tā būs veiksmīga tikai tad, ja to atbalstīs Latvijas vēlētāji. Šobrīd vēlētāji īsti sarunu nav uzsākuši. Eksperti ir izteikuši veselu lērumu bažu par drošību. Savukārt nopietna politiska atbalsta šādai sistēmai nav. Igaunijā speciāli tam izveidota un finansēta darba grupa to izveidoja trijos gados. Spānijai, kas bija viena no pirmajiem, kuri to sāka, seši gadi pagāja institūtā, pētot šo problēmu.
Vai pasaulē ir daudz valstu, kurās ir elektroniskas vēlēšanas?
Pasaulē elektroniskas vēlēšanas internetā ir tikai Igaunijā. Norvēģija manā skatījumā ir viena no tuvāk sekojošajām valstīm, kur tas varētu notikt.
Vai elektronisko vēlēšanu ideja nav kaut kur tāds modernistisks pašmērķis?
Redziet, man nav tik vienkārši abstrahēties no amata pienākumu pildot uzkrātās pieredzes. Manā skatījumā būtu pareizi vispirms identificēt problēmas. Un vienoties, kuras ir prioritārā kārtā risināmas. It sevišķi, ņemot vērā, ka resursi ir ierobežoti. Viena reāla problēma Latvijā ir tā, ka ilgs laiks ir nepieciešams, lai konstatētu gala rezultātu Saeimas vēlēšanās. Mums tās ir trīs nedēļas, līdz mēs varam nosaukt vārdus un uzvārdus, kas ir ievēlēti parlamentā. Tas ir objektīvi saistīts ar lielo datu masīvu, kas ir jāapstrādā. Nevar nosaukt uzvārdus ātrāk, kamēr nav pārliecības, ka kļūdas, kas rodas cilvēkiem darba procesā, ir novērstas.
Kur rodas kļūdas?
Pavisam vienkārši. 11. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā bija pieteikts 331 kandidāts. Par katru no šiem kandidātiem komisijā bija jāsaskaita, cik ir plusu, cik svītrojumu, cik biļetenu, kuros atzīmes nav.
Mums ir sarežģīta vēlēšanu sistēma?
Mums ir ļoti pilnīga vēlēšanu sistēma priekš vēlētāja. Mūsu vēlēšanu sistēma tiek vērtēta ļoti augstu tajās valstīs, kur tādas iekšējas reitingu došanas sarakstos nav. Bet tā nes līdzi arī objektīvu problēmu. Manā uztverē, ja mēs saliekam svaru kausos, mums nevajag vienkāršot vēlēšanu sistēmu. Bet mums ir jāskatās, kā mēs varam atrisināt tās tehniskās problēmas, kas objektīvi ir. Un mēs esam izveidojuši unikālu projektu, kas palīdz noteikt vēlēšanu rezultātu ļoti ātri. Izvairoties no cilvēka darbībai līdzejošām kļūdām, gūstot pārliecību, ka visi plusi un svītrojumi ir pareizi interpretēti. Tādējādi, ka pārskaitīšana notiek nevis divas reizes, bet pārskaitīšana pēc mūsu izstrādātās metodikas ir tik reižu, cik cilvēku ir klāt telpā. Tik, cik ir komisijas locekļu un novērotāju. Strīdu gadījumus ir vienkārši izšķirt. Jo katram biļetenam ir elektroniski iedots numurs, tajā skaitā to var atrast ar visām interpretācijām. Tā var ātri nonākt pie vienotas interpretācijas visā Latvijā, kur ir robežšķirtne starp pareizi un nepareizi. Principā, ja visi iecirkņi balsis skaita šī projekta ietvaros, mums balsošanas rezultāts personāliju līmenī ir zināms jau nākamajā dienā, nevis pēc 21 dienas. Protams, ka formāli vēlēšanu rezultātu mēs tiesiskā valstī nevaram pasludināt nākamajā dienā. Ir vajadzīgas vismaz trīs dienas. 11. Saeimas vēlēšanās šī projekta ietvaros piedalījās 314 iecirkņu. Šajās būs krietni vairāk. Nāk klāt Daugavpils, Liepāja, Rīga, Jelgava, kas pagājušoreiz nepaspēja iegādāties skenerus. Domāju, ka arī pārējie laika gaitā pievienosies, tad, kad redzēs, cik tas ir efektīvi. Es ļoti ceru, ka līdz Saeimas vēlēšanām visi ietilps šajā sistēmā.