Ir jānotiek kaut kam patiesi ārkārtējam, lai šī prognoze nepiepildītos. Šī gada beigās darba meklētāju īpatsvars Latvijā būs pietuvojies Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, bet to visdrīzāk nesasniegs. Pērn 3.ceturksnī ES valstīs vidēji bez darba bija 8,2% ekonomiski aktīvo cilvēku. Bezdarba līmenis šogad pie ļoti labvēlīgas apstākļu sakritības Latvijā var sasniegt šo rādītāju, bet arī ES vidējais rādītājs ir, tā teikt, kustīgs mērķis. Notikumi, kas veicinās bezdarba kritumu Latvijā, visdrīzāk būs labvēlīgi arī ES ekonomikai kopumā.
Sagaidāms, ka bezdarba līmenis dažu gadu laikā, apmēram līdz 2020. gadam sasniegs punktu, kāds bija 2007. gadā, tātad 5-6%, tikai iemesls būs cits. Iepriekšējo reizi iemesls nebija ilgtspējīgs, tā bija darba tirgus pārkaršana. Šoreiz to radīs iedzīvotāju skaita lavīnveidīga samazināšanās tajās valsts daļās, kurās šobrīd bezdarbs ir augsts un kurās neizdosies panākt strauju attīstības paātrinājumu vistuvākajā nākotnē. Tāpēc bezdarba līmeņa lejupslīde var krasi paātrināties. Varbūt tas nenotiks šogad, bet grūti iztēloties (ārpus globālu kataklizmu scenārijiem), kā tas var nenotikt līdz nākamā gada beigām. Lai cik tas neizklausītos antizinātniski, turpmāko dažu gadu laikā varam gandrīz aizmirst par tādu jēdzienu kā strukturālais bezdarbs. Darba tirgus turklāt nebūs vienīgā dzīves joma, notikumi kurā izies tālu ārpus līdzšinējās pieredzes, tātad daudzu lēmumu pieņēmēju gadījumā — arī viņu prognožu un pieņēmumu ietvariem.
Nojaušot, kāds šogad un turpmākajos gados būs attīstības temps ap Rīgu, kā arī vēl dažās pilsētās un to tuvākajā apkārtnē, cik dziļi un nu jau vairs faktiski neizravējami ir attīstību bremzējošie faktori lielā daļā valsts teritorijas, diskusijas par reģionālo reformu vai izglītības reformu dažkārt šķiet traģikomiskas.
Ir apvidi, kurus var salīdzināt ar kūstošiem ledus gabaliem, kuri strauji tuvojas ūdenskritumam.
Ūdenskritums varbūt nav redzams no ledus gabala, bet ir acīmredzams no cita skatupunkta. Ūdens troksni it kā var dzirdēt arī uz ledus gabala, bet var arī aizbāzt ausis un vēl kādu brīdi izlikties, ka viss var palikt pa vecam.
Krasās pārmaiņas notiks nevis tāpēc, ka dzīve kaut kur Latvijā kļūs sliktāka. Pat vislabākajos attīstības periodos dzīve kādam un kaut kur kļūst sliktāka, nav šaubu, bet svarīgāks ir kas cits — ir vietas, kur dzīve strauji kļūs labāka. Visā Latvijā, izņemot atsevišķus novadus un ļoti nedaudzas pilsētas (bet ne Rīgu!), iedzīvotāju skaits ir tālu zem vēsturiskā maksimuma, kas it kā norāda uz iespēju tam atkal strauji pieaugt. Tāpēc attīstības tempu atšķirībām būs milzīgas un neatgriezeniskas sekas.
Kāda pašvaldību pārstāvja nesen politikas veidotāju pulciņā izteiktā vēlme — ka novadu iedzīvotāju cilvēku pasēm ir jāglabājas pie novadu vadītājiem, ir kā īpaši talantīga dramaturga rakstītas īpaši traģiskas lugas galvenā varoņa izsauciens īpaši dziļas atklāsmes brīdī.
Latvija ir ļoti īpaša zeme, un notikumi darba tirgū turpmākajos gados būs ļoti neparasti un interesanti.
Vēl daži vārdi par detaļām, tiem, kuriem šis rakstiņš ir vienīgais informācijas avots par to, kas tad darba tirgū ir noticis pērnā gada izskaņā. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2015. gada beigām samazinājās par 0,5 procentpunktiem, līdz 9,3%. Diemžēl gada laikā par 9,6 tūkstošiem gada griezumā ir samazinājies strādājošo skaits. Šī pārmaiņa aptuveni līdzinās celtniecībā strādājošo skaita izmaiņām saskaņā ar uzņēmumu apsekojuma datiem, kas nozaru griezumā šķiet precīzāks avots. Pērnā gada notikumi darba tirgū raksturojami ar vārdiem "nekas īpašs", bet, kā jau teicu, tuvojas interesantāki laiki.
TrollisJT
Edge
Norvēģis