Biedrība: Nedrīkst pieļaut, ka Latvija sevi izslēdz no globālās tirdzniecības ceļu kartes

BATL atgādina, ka tranzīts vēsturiski ir bijusi otra lielākā un nozīmīgākā tautsaimniecības nozare Latvijā uzreiz aiz kokrūpniecības un mežistrādes, kas ik gadu valsts ekonomikā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus. Vienlaikus tieši tranzīts jau ilgstošā periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu apgrozījuma kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug. Sākot ar 2013.gadu ir vērojams ikgadējs kravu apgrozījuma kritums par 5-7% gadā, bet šogad tas sasniedzis jau dramatiskus apmērus. Latvijas ostu apgrozījums 2016.gada septiņos mēnešos samazinājies jau par 13,7%, kas liecina, ka Latvijas ekonomikā nav ienākuši vismaz 180 miljoni eiro. Tikmēr citas Baltijas jūras austrumu krasta ostas piedzīvo kravu apgrozījuma pieaugumu, kas nozīmē, ka kravu plūsma šajā virzienā ir ļoti intensīva un ar pieaugošu dinamiku.BATL aicina apzināties, ka pasaulē šobrīd notiek ļoti būtiskas kravu transporta ceļu pārmaiņas. Ambiciozus plānus ir pieteikusi Ķīna, kura meklē izdevīgākos kravu ceļus uz Eiropu, veidojot jauno Zīda ceļu. Rietumu valstis meklē pēc iespējas izdevīgākos, ātrākos un efektīvākos tranzīta ceļus savu kravu nogādei Austrumu virzienā. Šajā laikā, kad globālā mērogā iezīmējas būtiskas un konceptuālas izmaiņas pasaules tranzīta ceļos, Latvija kā tranzīta valsts ir nonākusi vēsturiskās krustcelēs. Mūsu valstij šobrīd ir izšķiroši svarīgi spēt saglabāt savu kā tranzīta valsts statusu un spēt radīt un nodrošināt visizdevīgākos un konkurētspējīgākos nosacījumus tam, lai jaunie globālie tranzīta ceļi šķērsotu Latviju. Tieši šobrīd ir svarīgi izstrādāt pievilcīgu un vienotu piedāvājumu kravu plūsmām uz Latvijas ostām. Turklāt ir skaidri jāapzinās, ka Latvijas ostas nedrīkst konkurēt savā starpā, bet tām jākļūst konkurētspējīgām attiecībā pret citu Baltijas jūras valstu ostām. Īpaši svarīgi radīt šo vienoto piedāvājumu ir tādēļ, ka no 4. līdz 7.novembrim Rīgā norisināsies Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jeb "16+1" samits, uz kuru ieradīsies gan Ķīnas valdības vadītājs, gan Ķīnas uzņēmēji. Ir zināms, ka visas Eiropas valstis veido tādus piedāvājumus, lai jaunais Zīda ceļš šķērsotu viņu valstis. Un tikai Latvijas rokās ir sniegt konkurētspējīgu un izdevīgu piedāvājumu, lai ievērojama kravu plūsma virzītos caur Latviju un tās ostām.Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir spēt piedāvāt vienotus, konkurētspējīgus tarifus kravu pārvadāšanai pa Latvijas sliežu ceļiem uz trim lielākajām Latvijas ostām Rīgu, Ventspili un Liepāju. Latvijas valstij ir svarīgi apzināties, ka mūsu sadarbības partneri ārvalstīs mūsu valsts ostas uzskata par vienotu tranzīta koridoru un tāpēc sagaida arī vienotus un skaidri saprotamus kravu pārvadāšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, uz kuru ostu krava tiek nogādāta. Tādēļ BATL aicina Latvijas valsts augstākās amatpersonas, no kurām tieši vai netieši lielā mērā ir atkarīga Latvijas kā tranzīta valsts nākotne, kā arī visas ieinteresētās puses, jau tuvākajā laikā sēsties pie sarunu galda, lai iespējami ātrākā laikā kopīgi radītu konkurētspējīgu un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām, tajā skaitā:1. apstiprināt vienotus un konkurētspējīgus tarifus kravu pārvadāšanai pa Latvijas sliežu ceļiem uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām;2. radītu vienotu (kompleksu) Latvijas tranzīta koridora piedāvājumu mūsu potenciālajiem sadarbības partneriem Ķīnā, gatavojoties formāta "16+1" samitam šā gada novembrī.   "Mēs ceram, ka visas atbildīgās un ieinteresētās puses jau tuvākajās dienās spēs sēsties pie sarunu galda konstruktīvam dialogam šāda vienota piedāvājuma izstrādei. Ja mēs kopīgiem spēkiem šo nepaveiksim, Latvija kā tranzīta valsts jau tuvākajā nākotnē var pazust no pasaules globālo tirdzniecības ceļu kartes," uzskata BATL prezidente Inga Antāne.Situācija tranzīta jomā mūsu valstī vistiešākajā veidā ietekmēs to, vai mums izdosies rast papildu līdzekļus valsts budžetā veselības aprūpes sistēmai, izglītības jomai, tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes vairošanai un citām neatliekamām vajadzībām.  Aicinājums nosūtīts Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšsēdētājam Mārim Kučinskim, Satiksmes ministram Uldim Augulim, Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājam Andrim Amerikam, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietniekam un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājam un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājam Uldim Seskam, AS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Vitālijam Gavrilovam un Ārvalstu investoru padomes izpilddirektoram Ģirtam Greiškalnam.