Taujāts par NATO vienošanos par cilvēku kontrabandas apkarošanu Egejas jūrā un Latvijas iespējamo iesaisti tajā, ministrs norādīja, ka Latvija jau tagad iesaistījusies vairākos pasākumos. "Piemēram, mūsu pirmie karavīri devušies uz Irāku kopā ar Dānijas kontingentu, lai apmācītu Irākas armiju. Pieminētā misija ir aktuāls temats šobrīd, taču tā vēl ir jāapspriež," sacīja Bergmanis, norādot, ka Grieķija ir ļoti ieinteresēta šajā procesā, ņemot vērā tās ciešo iesaisti bēgļu uzņemšanā.
Vaicāts par Latvijas iesaisti, Bergmanis norādīja, ka Latvijai ir ierobežoti cilvēkresursi. "Tas ir viens no mūsu lielākajiem pārbaudījumiem - mūsu pašu bruņoto spēku cilvēkresursu palielināšana," viņš sacīja, piebilstot, ka Latvija šāda veida misijās piedalās tikai ar labākajiem speciālistiem un tas tiekot ļoti augstu novērtēts.
"Francija bija sūtījusi lūgumu palīdzēt ar degvielas uzpildes lidmašīnām, taču mums tādu nav un tuvākajā laikā arī nebūs, bet to iepriekš Francija laikam bija sūtījusi visiem," pauda ministrs.
Jau vēstīts, ka NATO aizsardzības ministri vienojušies sākt novērošanas misiju Egejas jūrā starp Turciju un Grieķiju, tādējādi dodot ieguldījumu centienos apturēt cilvēku kontrabandistu operācijas šajā reģionā, ceturtdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Iepriekš ar šādu iniciatīvu klajā jau bija nākusi Vācija un Turcija.
"Mērķim ir jābūt padarīt kontrabandistu ļaunprātīgo biznesu un nelegālo imigrāciju sarežģītāku, ja ne neiespējamu," vēl trešdien pirms divu dienu sarunām ar NATO kolēģiem sacīja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
Atbilstoši šai iecerei NATO varētu izmantot Egejas jūrā starp Grieķiju un Turciju izvietotos kuģus, lai uzraudzītu ūdeņus un sniegtu informāciju abu pušu varasiestādēm, apliecināja avoti Vācijas valdībā.
NATO izglābtie imigranti tiks nosūtīti atpakaļ uz Turciju.
Lēmumu pieņemšana aizkavējusies Grieķijas un Turcijas starpā pastāvošo teritoriālo domstarpību dēļ.
Atbilstoši priekšlikumiem, kurus oficiāli prezentēja Turcija, Vācija un Grieķija, abas puses apņēmušās neiebraukt otras ūdeņos, sacīja avoti.
Ideja pirmo reizi izskanējusi pirmdien Vācijas kancleres Angelas Merkeles sarunās ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) robežaģentūras Frontex datiem pērn ES ieradušos nelegālo imigrantu skaits pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.