Zāļu vairumtirdzniecības uzņēmums pildītu "depo funkciju", palīdzot nodrošināt nepārtrauktību zāļu piegādē un arī lētākas cenas, teica ministrs. Viņš gan uzsvēra, ka tas ir viņa viedoklis un tālāk šī iniciatīva šobrīd netiks virzīta.
Jautāts, vai citās Eiropas Savienības valstīs arī pastāv šādi uzņēmumi, ministrs stāstīja, ka tādi ir, tomēr, vai tie pieder valstīm, viņam jāprecizē.
Ministrs žurnālistiem arī norādīja, ka zina, kā Latvijā būtu jāveido centralizēta zāļu iepirkšanas sistēma, tomēr šobrīd šo jautājumu viņš neaktualizēs. "Es nevaru atvērt visas frontes, jo tad beigās kā ministrs neko jēdzīgu neizdarīšu. Sakārtosim vienu lietu, sakārtosim otru lietu un tad skatīsimies," norādīja Belēvičs.
Savukārt, runājot par jau sākto kopīgo Baltijas valstu zāļu un medicīnas preču iepirkumu projektu, ministrs deputātiem norādīja, ka pilotprojekts tiks pabeigts, tomēr tas jau tika sākts neveiksmīgi.
Belēvičs skaidroja, ka izmēģinājumam tika izvēlēta viena vakcīna, ko ražo tikai viens farmācijas uzņēmums Eiropas Savienībā. "Lēta cena nevar būt iemesls, lai nopirktu daudz, kad nevajag," skaidroja ministrs.
Šādā formātā kopīgai iepirkuma sistēmai nav jēgas, tomēr, ja tiktu iepirkti medikamenti, kurus ražo vairāki uzņēmumi, kā arī tādi, kurus lieto daudz cilvēku, tad šāda sistēma būtu lietderīga, uzskata Belēvičs.
Deputāti un ministrs gan pauda viedokli, ka iegūtā pieredze kopīgu iepirkumu veikšanā Baltijas valstīs var noderēt ne tikai veselības aprūpes jomā, bet arī, piemēram, militārajā jomā.