Kušķis minēja, ka saskaņā ar ECT reglamentu izdošana var notikt pēc tam, kad ECT spriedums būs stājies spēkā. Savukārt jautājumam, kurā ECT ir atzinusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu - pieteicēja ievietošana metāla nožogojumā tiesas sēdes laikā -, AT tiek meklēts risinājums, un katrā lietā šis lēmums tiek rūpīgi izsvērts.
Vienlaikus AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs norādīja, ka otrs ECT atzītais pārkāpums par pieteicēja apcietinājuma nepārskatīšanu nav tiesai, bet likumdevējam risināms jautājums. Kā skaidroja Kušķis, patlaban Latvijas procesuālie likumi neparedz apcietinājuma pārskatīšanu izdošanas lietās.
Kamēr ECT spriedums nav stājies spēkā, AT no plašākiem komentāriem par to atturas.
Jau vēstīts, ka ECT palāta atzinusi, ka kibernoziegumos apsūdzēto Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums.
Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.
Ar četrām balsīm pret trim ECT arī konstatējusi, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda Konvencijas 5.panta 1.punkta prasībām, un vienbalsīgi norādījusi, ka pēckontrole bija neefektīva un pārkāpa Konvencijas 5.panta 4.punkta standartus. Tāpat ECT norādījusi, ka kriminālprocesuālās normas noteica tikai izdošanas apcietinājuma maksimālo ilgumu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu gadu, savukārt, atsaucoties uz nacionālo tiesu lēmumu motivāciju, ECT secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.