Latvijas sniegums kopumā ir uzlabojies - 2008.gadā vidēji rādītāji bija 43%, bet 2015.gadā - 54% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja. Pārskatā vērtētajā periodā par 2008.-2015.gadu Latvijai ir uzrādījusi visaugstāko inovācijas izaugsmes ikgadējo pieaugumu starp visām ES dalībvalstīm, sasniedzot 4% (ES vidējais pieaugums – 0,74%).
"Varam lepoties, ka Latvijai jau otro gadu pēc kārtas ir augstākais ikgadējais inovācijas izaugsmes temps starp visām ES valstīm. Tas rezultējies ar augstāku novērtējumu kopējā inovācijas attīstības rangā – Latvija iekļauta vidējo inovatoru valstu grupā," norādīja Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) un uzsvēra, ka šis ir nozīmīgs vērtējums Latvijai, jo ES Inovācijas savienības rezultātu pārskats ir viens no tiem ES līmeņa novērtējumiem, ko izmanto dažādas starptautiskās organizācijas, lai vērtētu valsts konkurētspējas un attīstības potenciālu, kā arī investori valsts investīciju vides analīzei.
Pārskatā vidējo inovatoru grupā Latvija atrodas kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Horvātiju, Slovākiju, Ungāriju, Spāniju, Grieķiju, Portugāli, Itāliju, Čehiju, Maltu un Kipru. Kopumā Latvija pārskatā ierindota 25.vietā no 28 apsekotajām valstīm, aiz sevis atstājot Horvātiju, Bulgāriju un Rumāniju.
"EK sniegtais novērtējums ir atzinība mūsu valsts un EM mērķtiecīgi īstenotajai politikai Latvijas uzņēmēju inovācijas spēju stiprināšanai. Līdz inovāciju līderu grupai mums vēl tāls ceļš ejams, tāpēc valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem," piebilda Ašeradens.
Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. "Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijā, jaunās tehnoloģijās un risinājumos, kas ļaus Latvijai gūt arvien augstāku. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros vien atbalstam inovācijas sekmēšanai tiks novirzīts atbalsts 193,5 milj. eiro apmērā," stāstīja ministrs.
2016.gadā publicētajā pārskatā pirmās vietas secīgi ieņem Zviedrija, Dānija, Somija, Vācija un Nīderlande. Lietuva ierindota 24.vietā, bet Igaunija 14.vietā.
Kopumā Inovācijas savienības rezultātu pārskatā apkopoti dati par laika periodu no 2008.-2015.gadam, izmantojot 25 rādītājus astoņās jomās, rezultātā visas ES dalībvalstis iedalot četrās grupās:
- inovācijas līderi (Innovation leaders): Zviedrija, Dānija, Somija, Vācija un Nīderlande – valstis, kuru sniegumus inovācijas jomā vairāk kā 20% pārsniedz ES-28 vidējo līmeni;
- spēcīgie inovatori (Strong innovators): Īrija, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Luksemburga, Austrija, Francija un Slovēnija – valstis, kas seko inovācijas līderiem un kuru sniegums ir 90-120% no ES-28 vidējā līmeņa;
- vidējie inovatori (Moderate innovators): Kipra, Igaunija, Malta, Čehija, Itālija, Portugāle, Grieķija, Spānija, Ungārija, Slovākija, Polija, Lietuva, Latvija un Horvātija – valstis, kuru sniegums inovācijas jomā ir 50% - 90% no ES-28 vidējā līmeņa;
- pieticīgie inovatori (Modest innovators): Bulgārija un Rumānija – valstis, kuru inovācijas snieguma rādītājs ir zemāks par 50% no ES-28 vidējā līmeņa.
Vienlaikus jāatgādina, ka Latvija par vienu vietu pakāpās arī 2015.gada septembrī publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā 2015 (Global Innovation Index 2015: Effective Innovation Policies for Development), ierindojoties augstajā 33.vietā pētījumā iekļauto 141 apsekoto valstu vidū, tādejādi apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu, kas ir 38.vietā (Igaunija – 23.vietā).
Globālais Inovācijas indekss apkopo valstu datus, ņemot vērā 79 inovāciju ietekmējošus indikatorus. Pētījumā analizēti rādītāji tādās jomās kā: izglītība, apmācības, prasmju veidošana, politiskā un uzņēmējdarbības vide, normatīvais regulējums, pētniecība un attīstība, infrastruktūra, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ekoloģiskā ilgtspēja, kreditēšana, investīcijas, tirdzniecība un konkurence, zināšanu radīšana, ietekme un izplatīšana, nemateriālie aktīvi, radošās industrijas produkti un pakalpojumi, tiešsaistes aktivitātes u.c.