«Komisija aicina Padomi apstiprināt tās priekšlikumu dalībvalstīm piešķirt lielāku subsidiaritāti attiecībā uz ĢMO (ģenētiski modificētie organismi) kultivēšanu,» - nosaukums jau vien ir kā vērts. Ielūkojoties akadēmisko terminu datubāzē, top skaidrs, ka «subsidiaritāte», vienkāršāk runājot, nozīmē lielāku patstāvību. Dalībvalstīm tātad būtu jāiegūst lielāka patstāvība, lemjot par ĢMO kultivēšanu.
Tas jau pamazām sāk kļūt interesantāk. ĢMO pieminēšana saistībā ar vajadzību kaut ko mainīt ES aktos rada zināmu intrigu. Lasot relīzi, saturs ar katru nākamo vārdu kļūst arvien mazāk saprotams.
Relīzes pirmajā daļā tiek runāts par uzņēmējsabiedrības Pioneer 2001. gada pieprasījumu atļaut ES teritorijā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes 1507 kultivēšanu. Toreiz spēkā bija noteikumi - ja Padome nespēj nodrošināt kvalificētu balsu vairākumu ne par, ne pret atļaušanu, tad Komisijai saskaņā ar likumdošanu ir jāpiešķir atļauja.
Tā kā padome līdz pat šai baltai dienai nav spējusi kvalificēti nobalsot, Komisijai 1507 kultivēšana nu būs jāatļauj.
Tad relīzē notiek negaidīts pavērsiens. Tiek pieminēts cits projekts - tā sauktais «ĢMO kultivēšanas priekšlikums», par kura pieņemšanu ES dalībvalstis arī vēl nav spējušas vienoties. Abi priekšlikumi tad nemanāmi savijas kopā ES komisāra Tonio Borga garākā citātā. Tā sākumā viņš norāda, ka Padomes nevienprātības dēļ Komisijai tagad nāksies apstiprināt 1507 kultivēšanas priekšlikumu, tāpēc dalībvalstīm nu jābūt vienprātīgākām un kopīgi jāatbalsta cits priekšlikums - «ĢMO kultivēšanas priekšlikums».
«Pateicoties šim grozījumam, dalībvalstis varēs ierobežot vai aizliegt ĢMO kultivēšanu visā savā teritorijā vai kādā tās daļā,» skaidrots relīzē. Piekritīsit - tas skan diezgan pozitīvi. Tāpēc vēl jo neticamāk šķiet, ka ir valstis, kas neatbalsta nacionālo tiesību iegūšanu ĢMO izplatības ierobežošanai.
Zināmu izskaidrojumu vairāku valstu atturībai sniedz paša Borga teiktais, ka «ĢMO kultivēšanas priekšlikums» jāpieņem ātrāk, «lai atrisinātu pašreizējo kritisko situāciju saistībā ar atļauju izsniegšanas procesu». Par to, kā tieši «nepieciešamie» grozījumi ietekmēs atļauju izsniegšanas procesu, relīzē nekas nav minēts. Šis nacionālo tiesību piedāvājums šķiet jo aizdomīgāks, ņemot vērā ES tiekšanos pēc federalizācijas.