Tāpat, domājot par interneta lietošanas drošību, trešdaļa (32%) norādījuši, ka raugās neitrāli uz regulāru antivīrusa programmu atjaunošanu kā būtisku darbību drošības stiprināšanai. Tikai piektdaļa (26%) jauniešu to uzskata par ļoti svarīgu. Savukārt gandrīz trešdaļai (29%) jauniešu nešķiet tik būtiski izmantot dažādas paroles katrai interneta vietnei. Līdzīgi uzskati ir arī par mēstuļu jeb spama bloķēšanu e-pastā - trešdaļai jauniešu (33%) arī tas nešķiet būtiski, taču tieši šis ir viens no populārākajiem veidiem, kā datori tiek inficēti ar dažādiem vīrusiem, tā apdraudot drošu interneta lietošanu.
Kopumā domājot par savu drošību interneta vidē, Latvijas iedzīvotāji kā vissvarīgāko faktoru norāda drošu internetbankas lietošanu (74%). Tāpat, lai interneta vidē justos droši, puse respondentu (50%) norāda, ka ir ļoti būtiski nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un to pielikumus, kā arī sargāt savu privāto informāciju (49%).
"Internets kļūst par pamata vidi gan saziņai, gan informācijas iegūšanai, gan arī naudas lietām. Tāpēc vispārīgiem drošības pamatprincipiem internetā mūsdienās jākļūst tikpat labi zināmiem kā satiksmes pamata noteikumiem. Par tiem ir būtiski izglītot jaunatni, jo bieži vien ģimenē viens un tas pats dators, pie kura tiek ielādētas un lietotas, piemēram, spēles, tiek izmantots arī naudas lietām. Tāpēc ikvienam ir jāpatur prātā zināšanas par jauno "drošības higiēnu"," saka Ģirts Bērziņš, Swedbank Baltijas klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs.
Pamata ieteikumi finanšu drošībai internetā
1. Paroles zini tikai tu pats:
Nekad nevienam nedrīkst dot savas paroles un kodus no kalkulatora vai kartes.
Banka nekad nezvana un neraksta klientam ar lūgumu iedot paroles.
Pievērsiet uzmanību, kādiem mērķiem domāta attiecīgā parole. Piemēram, internetbankas kods, kas domāts maksājumu parakstīšanai, netiks prasīts, lai ieietu internetbankā.
2. Uzmanīgi pret e-pastiem un to pielikumiem:
E-pastu pielikumi tiek izmantoti datoru inficēšanai ar vīrusiem. Tāpēc pierodiet ignorēt un izdzēst aizdomīgus e-pastus ar nepazīstamiem un neuzticamiem pielikumiem.
Prātīgi ir izvērtēt jebkuru ienākošo informāciju – krāpnieki var izmantot arī sociālos tīklus un telefona zvanus.
3. Aizdomu gadījumā – ziņot bankai.
Vairāk padomu par finanšu drošību digitālajā vidē.
* Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta 2014.gada martā sadarbībā ar OMD Snapshots, aptaujājot 856 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.