Swedbank: Apstrādes rūpniecībā pērn atgriezusies izaugsme

gadā). Bet pārtikas produktu ražošana pērn gan ir samazinājusies par 5%, tai skaitā zivju, piena produktu un dzērienu nozarēs -  Krievijas ekonomikas krīzes un eksporta embargo negatīvo ietekmi nav vēl izdevies pilnībā nokompensēt ar noietu citos tirgos. Spožs gads kopumā nav izvērties arī trešajam flagmanim, metāliem un mašīnbūvei (neskaitot datorus, elektriskās un optiskās ierīces, kur piedzīvots krass kāpums) – to iespaidojušas gan vārgā situācija metālu nozarē pasaulē kopumā, gan arī nedienas Liepājas Metalurgā. Pērnā gada izcilnieki, savukārt, bijuši datori, elektroniskās un optiskās ierīces (39,3%), mēbeles (13,9%) un kokapstrāde (6,9%).Kopumā, lai arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pērn atgriezušies pie mērenas izaugsmes, tā gadā kopumā bijusi nevienmērīga un svārstīga – turklāt dinamika ir bijusi mazāk iepriecinoša tieši pēdējos mēnešos (4.ceturksnī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi samazinājušies par 0,7%). Cerams, ka līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisko atgūšanos, arī Latvijas ražotāju un eksportētāju sniegums šogad turpinās augt līdzīgi vai pat nedaudz raitāk. Taču šogad netrūks arī izaicinājumu. Strauji augošās algas turpinās radīt spiedienu uz konkurētspēju – tādējādi palielinot vajadzību pēc investīcijām ražīguma celšanā. Krievijas ekonomika recesija un straujš pirktspējas kritums turpināsies arī šogad – negatīvi ietekmējot tos, kas nav spējuši pārorientēties uz citiem noieta tirgiem. Vārgāks, šķiet, būs arī pieprasījums pēc būvmateriāliem samērā negatīvo būvniecības nozares perspektīvu ES fondu lēnās apguves dēļ (tiesa, to vismaz daļēji varētu kompensēt eksports, piemēram, uz Zviedriju – tur būvniecības jautājums aktualizējies saistībā ar neseno straujo bēgļu pieplūdumu).