Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Staķis: kad tev ir mazāk, ko likt vēderā, labāk strādā galva

Te jūtos kā savā vietā. Lai gan neslēpšu – tāda darba apjoma, kā te, laikam vēl nav bijis manā mūžā. Tā intervijā Romānam Meļņikam saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Dažas nedēļas ir pagājušas, kopš esat Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. Nav jau bijuši tādi brīži, kad gribas sev teikt: ak Dievs, kur esmu iekļuvis, vai man to vispār vajadzēja?

Nē, nevienu brīdi neesmu nožēlojis savu lēmumu mainīt politisko lauku no likumdevēja uz pašvaldību. Te jūtos kā savā vietā. Lai gan neslēpšu – tāda darba apjoma, kā te, laikam vēl nav bijis manā mūžā.

Pat arī ne biznesā?

Pat ne biznesā, jā. Jo, protams, biznesa specifika ir tāda, ka neesi visu laiku pakļauts videokameru uzmanībai. Domē tomēr visa mūsu darbība ir publiska, tas uzliek savu spiedogu.

Tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, taču vairāk sanāk strādāt attālināti, vienam sēžot pie datora kabinetā.

Lielo sapulču skaits ar to galīgi nav samazinājies. Tieši otrādi. Un šajā laikā mums īpaši jāpiedomā pie tā, lai mūsu lēmumi un darbība būtu sabiedrībai zināmi.

Jūsu priekšvēlēšanu programmā bija teikts: ''Mūsu pirmais uzdevums būs pārvarēt Covid-19 šoku. Lai cilvēkiem ir darbs, bērniem skola un pacientiem – ārsti.'' Ir sperti kādi soļi, lai pārvarētu to šoku?

Ir vairāki soļi. Minēšu dažus no tiem. Mūsu sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, esam izkārtojuši piemaksas, līdzīgi kā ir mediķiem. Viņi ir tie, kas šobrīd strādā tieši tādā pašā režīmā kā mediķi slimnīcās. Ir virzīts arī lēmums par vienreizēju piemaksu visiem Rīgas pedagogiem, kuri arī strādā ļoti smagā situācijā. Mēs atcēlām nodevu maksas terasēm tirgotājiem, atļāvām terases turēt visu gadu. Esam izsludinājuši grantu konkursu par to, lai izgaismotu ne tikai Rīgas centru, bet arī apkaimju parkus un radītu Ziemassvētku sajūtu arī tur, – šis grantu konkurss ir arī veids, kā atbalstīt mūsu uzņēmējus, kuriem nu nākas stāvēt dīkstāvē.

Nupat pieminējāt ielu tirdzniecību. Lasīju ziņu, ka nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers Baltics pētījumā konstatēts, ka katra piektā ielu tirdzniecības platība Rīgas centrā ir bez nomnieka. Rīga faktiski ir nedzīva ielu līmenī. Tas tiks mainīts?

To nevar mainīt strauji. Tas lielā mērā noticis pēdējos 20 gados, ka tirdzniecība no centra ir aizgājusi uz ārpus centra esošajiem tirdzniecības centriem. Un otrs iemesls – gandrīz 40% cilvēku ir pametuši centru un pārcēlušies uz dzīvi Pierīgā. Lai šo atgrieztu atpakaļ, tas būs nākamo piecu vai pat 10 gadu uzdevums.

Vai tas ir iespējams?

Tas ir iespējams, bet tas prasa sāpīgas pārmaiņas. To mēs jau redzam arī ar Čaka ielu. Tā ir viena no vismirstošākajām ielām pilsētā. Bet, lai šo ielu no autostrādes pārvērstu atpakaļ par pilsētvidei patīkamu, mēs redzam, ka tas nes līdzi zināmas pārmaiņas

Čaka ielā ir sašaurināta brauktuve autotransportam. Vieni to skaidro ar velobraucēju interesēm, otri – ar gatavošanos Rail Baltica būvniecībai un vēlmi mazināt transporta intensitāti centrā. Bet ar velojoslām nepietiek, lai šī iela kļūtu pilsētvidē patīkama.

Tieši tā. Šobrīd visskaļāk dzirdam to autovadītāju daļu, kuri ir neapmierināti. Bet nedzirdam to rīdzinieku daļu, kas ir apmierināti. Tie ir, piemēram, vecāki, kuri saka: mums vairs nav bail ar bērniem iet pa ielu – tur vairs četrās joslās uz 70 km/h netriecas auto. Tie ir tirgotāji, kuri saka: šeit, cerams, atgriezīsies atpakaļ gājēji, kas nodrošina pamatu tam, lai mums būtu ienākumi. Tie, protams, ir iedzīvotāji, kuri dzīvojuši kā autostrādes malā, lai gan patiesībā ir Rīgas centrā.

Uzskatu, ka eksperimentam ar velojoslām šis bija ideāls laiks. Jo, pirmkārt, liela daļa iedzīvotāju šobrīd sēž mājās un nekur nebrauc, līdz ar to satiksmes intensitāte ir mazāka. Otrkārt, pateicoties Rail Baltica, drīz stacijas apkārtne kļūs par tādu kā pudeles kaklu, mums nevajag, ka mašīnas pie šī kakla iestrēgst, līdz ar to satiksmes intensitāte šajā pilsētas daļā tāpat būtu jābremzē. Un, treškārt, pavasarī mums būs iespēja pēc tiem datiem, kurus mēs būsim ieguvuši, saprast, vai šādās ielās ir vajadzīgas velojoslas vai nav. Jo mums ir vēl vairākas ielas, kas arī gaida savu rindu uz šādām pārveidēm.

Čaka ielā taču netiks dzēstas velojoslas pavasarī, kad beigsiet savu eksperimentu?

Tāda iespēja pastāv, ja gadījumā mums būs tiešām pārliecinoši dati, ka velojoslas būtiski kavē sabiedriskā transporta plūsmu. Mēs varam šos datus iegūt ļoti precīzus tāpēc, ka viss sabiedriskais transports aprīkots ar GPS.

Sabiedriskais transports kopumā Rīgā kļūst un kļūs labāks? Vai pašvaldībai nākamā gada budžetā atkal nebūs jāparedz papildu dotācija Rīgas satiksmei?

No tiem 30 miljoniem ietaupījuma, ko esam atraduši nākamā gada budžetā, puse faktiski ir uz Rīgas satiksmes dotācijas rēķina. Tas gan nenozīmē, ka mēs varēsim turpināt šo procesu, jo patiesībā Rīgas satiksmei ir ļoti novecojis autoparks, īpaši, ja runājam par autobusiem, – zinām, ka arī CO2 viens no lielākajiem radītājiem ir tieši dīzeļautobusi, kuri kursē Rīgas centrā. Tas, ko esam izdarījuši, – mēs RRF (Recovery and Resilience Facility – Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms) finansējumā esam iekļāvuši divas ļoti fundamentālas lietas, kas attiecas uz sabiedrisko transportu. Pirmkārt, savienot Rīgas sabiedrisko transportu ar dzelzceļu, kas nozīmē arī lielā mērā pārplānot plūsmu. Un otrs – mainīt sabiedrisko transportu uz tādu, ka tas izmanto vairāk dabai draudzīgu degvielu. Vai tā ir elektrība vai gāze, ko mēs paši varētu ražot, tajā skaitā Getliņos, vai tas ir ūdeņradis, kā ražošanai var izmantot brīvās elektrības jaudas. Šobrīd pacietīgi gaidām sarunu par RRF finansējumu, skaidrs, ka 1,9 miljardus mums neiedos, bet, pat ja iedos kaut vai ceturto daļu no šīs summas, mēs varēsim diezgan daudz izdarīt tieši sabiedriskā transporta uzlabošanai.

Pārstāvat partiju, kura ir arī valdībā. Vēl vairāk – Rīgas domes koalīciju veido valdībā pārstāvētu partiju deputāti. Līdz ar to bija liels pārsteigums par ''dāvanu'', ko saņēmāt no valsts budžeta veidotājiem un apstiprinātājiem, – būtiski mazākus līdzekļus, kas tiek pašvaldības budžetā.

Ziniet, biznesā ir tā – tajā brīdī, kad tev ir mazāk, ko likt vēderā, labāk strādā galva. Un tas, ka šo apstākļu dēļ mums nācās fundamentāli iziet cauri visiem tēriņiem, es domāju, Rīgai kopumā ir bijis veselīgs process. Protams, es būtu gribējis naudu likt klāt, nevis ņem nost, jo tā vienmēr vieglāk. Bet neko darīt – sāksim šo gadu ar ņemšanu nost. Bet tajā pašā laikā jāņem vērā, ka faktiskais samazinājums no tiem vairāk nekā 40 miljoniem, kas Rīgai tika noņemti, ir tikai 17 miljoni, jo palielinās alga mediķiem un lielākā daļa mediķu strādā un dzīvo Rīgā, kur ir lielās slimnīcas, tāpat palielinās alga augstākās izglītības pedagogiem, kuru arī lielākā daļa ir Rīgā, – tas kaut kādā veidā, protams, kompensēs. Es kā pilsonis esmu ieinteresēts, lai mums būtu augstvērtīgi medicīnas pakalpojumi, es domāju, ka tāpēc nekritizēšu valdību šajā gadījumā.

Satversmes tiesa lika paaugstināt garantēto minimālo ienākumu. Tas skars arī pašvaldību.

Un ne tikai GMI. Arī minimālās algas celšana no 430 uz 500 eiro. Katri minimālās algas palielināšanas 10 eiro Rīgas domei izmaksā 700 tūkstošus. Bet tajā pašā laikā tas palīdz mums īstenot mūsu vēlēšanu solījumus. Mēs varēsim palielināt algas sociālajiem darbiniekiem, varēsim palielināt mazās algas arī izglītības sektorā strādājošiem, tas mūs motivē palielināt algas arī tiem, kuriem algas ir lielākas par minimālajām, jo tas būtu ļoti negodīgi, ja tiem, kuriem alga ir 430, to palielinātu uz 500, bet tiem, kuriem 510, nepalielinātu. Līdz ar to mēs palielinājām algas arī tiem, kuriem ir šīs aptuveni 510 eiro algas.

Un arī tiem, kam ir lielās algas, kā pilsētas mēram?

Saistībā ar nākamā gada budžetu ir paredzēta un noteikti notiks arī diskusija par Rīgas pašvaldības vēlēto amatpersonu atalgojuma jautājumu.

Viens no priekšvēlēšanu laika solījumiem bija saistīts ar azartspēlēm – tika vairākkārt uzsvērts, ka jums ir plāns par to, kā turpmāk Rīgā varēs darboties azartspēļu izklaides vietas. Vai tas plāns tiks arī īstenots?

Daļēji tas jau ir īstenojies. Finanšu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas turpmākajam periodam, kurā iekļāvusi visus piecus mūsu piedāvātos punktus. Šobrīd pašvaldībām, domājot par saviem ilgtermiņa plāniem, šie punkti ir jāņem vērā.

Ko tie paredz?

To, ka pašvaldība turpmāk vairs nelems par šo jautājumu, par to lems valdība, vadoties pēc iedzīvotāju skaita, būs reklāmas ierobežojumi, smēķēšanas, alkohola lietošanas ierobežojumi. Viss, par ko mēs runājām, sāk pakāpeniski īstenoties. Vismaz dokumentu līmenī tas jau ir ietverts.

Tādā gadījumā jūs īpaši nesatrauc arī tas, ka tika samazināta azartspēļu nodokļa daļa, kura pienākas vietvarām?

Tas, šķiet, bija izlemts jau agrāk.

Joprojām aktuāls jautājums par konkurenci atkritumu apsaimniekošanā. Tagad Rīga sadalīta zonās, faktiski konkurences nav. Cilvēki nevar izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, ja neapmierina esošais. Vai kaut kas tiks darīts, lai šajā jomā būtu reāla konkurence, ko savulaik akcentēja arī Konkurences padome?

Nevar būt brīvais tirgus atkritumu apsaimniekošanā. Namu apsaimniekotāji ir tie, kas slēdz līgumus, bet, piedodiet, lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā ir Rīgas namu pārvaldnieks – tas būtu tiešākais monopols, ja viņš noslēgtu līgumu ar vienu.

Ja mēs noliktu skalu, kurai vienā pusē ir monopols, kā tas bija Tīrīgas gadījumā, un otrā pusē brīvais tirgus, tad tā atbilde ir kaut kur pa vidu. Vai tās ir četras zonas? Mēs atbilstoši Konkurences padomes uzdevumam vēlreiz veiksim gan ekonomisko, gan juridisko izvērtējumu, un līdz septembrim mums ir Konkurences padomei jāiedod tieša atbilde par šo. Mēs to, protams, izdarīsim ātrāk, lai vēl paliktu laiks.

Tika pieminēts Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Vienas vienīgas problēmas ar šo uzņēmumu pašvaldībai ir bijušas. Ir cerības to sakārtot?

Šobrīd vismaz ir atklātā konkursā atrasta valde un atklātā konkursā iecelta padome. Tas ir minimums, lai tur vairs nebūtu aizdomu ēnas par savējo bīdīšanu amatos. Lielākā RNP problēma un vienlaikus arī izaicinājums ir, ka Rīgas daudzdzīvokļu mājas neveido dzīvokļu īpašnieku biedrības – no aptuveni 6000 mājām tādas ir vien aptuveni 200. Kamēr tā būs, tikmēr būs nepieciešams tāds RNP. Jo tiklīdz mājā ir biedrība, tā sāk vērtēt, ar kuru pakalpojumu sniedzēju labāk sadarboties. Kamēr iedzīvotāji to nedara, mums šo funkciju nākas darīt viņu vietā un būt par šo namu apsaimniekotāju.

Protams, ir milzum daudz izaicinājumu saistībā ar šo uzņēmuma darbu. Lielākais – darbs ar debitoriem. Jau rudenī iezīmējās, ka no lielas daļas nemaksātāju parādi netika efektīvi iekasēti. Esmu pastāvīgā saziņā ar RNP, tas, ko viņi ir spējuši izdarīt, – ir pietiekami labi īsā laikā sakārtota liftu sistēma.

Iedzīvotāju vainošana par to, ka nevar izveidot biedrības, atgādina valdības komunikāciju – cilvēki esot paši vainīgi, ka slimo ar Covid-19, jo neievēro piesardzības prasības...

Varbūt tad es neprecīzi šo izteicu. Mana galvenā doma – tā nav pašvaldības funkcija nodrošināt namu apsaimniekošanu. Principā tā būtu jānodrošina privātajam tirgum, kā tas daudz kur notiek. Kādēļ Rīgas pašvaldības veidotais RNP kā lielākais namu apsaimniekotājs Baltijā to dara? Jo, kamēr mājās nav savas namu apsaimniekošanas biedrības, tikmēr tas mums būs jādara. Un esam gatavi to darīt, jo tā, protams, lielā mērā ir sociāla funkcija.

Liela problēma joprojām ir grūstošie tilti un nepabeigtie apvedceļi.

Nākamā gada budžetā es esmu izvirzījis trīs prioritātes, kas dabūs vairāk naudas nekā pārējās vajadzības, kurām, visticamāk, tiks finansējums samazināts.

Kuras ir prioritātes?

Tā ir sociālā sfēra, izglītības sfēra un infrastruktūra. Naudu iesākto projektu ātrai pabeigšanai mēs esam atraduši. Deglava tilta remonts tiks pabeigts 2021. gadā, Brasas tilts – 2023. gadā. Par tālāko – ir apsekoti Rīgas tilti, iegūti atzinumi, ka tilti Rīgā ir droši, bet ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāķeras pie vēl divu tiltu – Vanšu un Zemitāna tilta – remonta. No tā budžeta, kāds ir Rīgā šobrīd, skaidrs, ka nevaram atļauties tik lielus projektus. Protams, jābūt šiem augstās gatavības pakāpes projektiem – ja nu pēkšņi caur kohēziju vai citiem ES finanšu instrumentiem parādās Rīgai kāda iespēja, lai to momentā varam izmantot. Arī RRF finansējuma pieteikumā visus šos projektus esam iekļāvuši.

Temats, par kuru neizbēgami jārunā, – attiecības jūsu pārstāvētajā politiskajā spēkā pēc skandāla, kura rezultātā ministra amatu pameta Juris Pūce, un nu arī jūsu Rīgas domes frakcija ir sašķēlusies. Kustība Par! un Latvijas attīstībai (LA), šķiet, nonākušas konfliktā.

Situācija nopietna. Partiju apvienības darbs ir iesaldēts. Šobrīd visi lēmumu pieņemšanas centri novirzīti tur, kur patiesībā droši vien demokrātiskā procesā būtu jābūt, –  tās ir deputātu frakcijas, kur ir tautas ievēlēti pārstāvji. Rīgas domē tas jau tā ir bijis faktiski no pirmās dienas.

Nejūtat nekādu raustīšanu no neapmierināto sponsoru puses?

Es varu pateikt pilnīgi tieši un atklāti: es nekad ne Saeimas darbā, ne arī Rīgas domes darbā neesmu izjutis nekādu politisko spiedienu ne par kādām saimnieciskām interesēm.

Varbūt tādas ir citos, mēram nemanāmos līmeņos?

To es komentēt nevaru.

Nupat jūsu Rīgas domes frakciju pameta vairāki LA pārstāvji. Kā to uztverat?

Trīs LA Rīgas domnieku paziņojums par izstāšanos no Attīstībai/Par!/Progresīvie frakcijas man ir nepatīkams pārsteigums. Deputāti gan izteikuši apņemšanos konstruktīvi turpināt darbu. Pašlaik mums ir stabila koalīcija, četras frakcijas un 36 deputātu vairākums. Mana un koalīcijas prioritāte ir budžeta pieņemšana, tāpēc jautājumu par to, kādas mums turpmāk būs attiecības un sadarbība ar LA deputātiem, mēs sadarbības padomē lemsim pēc budžeta pieņemšanas.

Kāda gaisotne koalīcijā?

Vispār jāsaka – milzīgu atšķirību skatījumā par Rīgas pašvaldības darbu, saimniecību un politiskajiem uzstādījumiem partiju starpā nav. Mēs vispār nācām uz šīm vēlēšanām ar ļoti līdzīgām programmām, ko arī, protams, daudzi kritiķi norādīja priekšvēlēšanu laikā. Man ir bijusi iespēja darboties arī sadarbības padomē, kas ir pie premjera, jāsaka, tā gaisotne, kas valda Rīgas domē, ir stipri atšķirīga – daudz draudzīgāka, mēs stipri piedomājam pie savstarpējām attiecībām, ļoti atklāti strādājam, izrunājam visus jautājumus, respektējot partnerus.

Nošķīruma starp pozīciju un opozīciju nav vairs?

Mēs mēģinām šo nošķīrumu, cik vien var, mazināt. Esam gājuši uz skaidru proporcionalitāti komiteju veidošanā, nevis disproporcionalitāti, kā tas bija iepriekšējās domes laikā. To arī opozīcija novērtējusi. Mēs uzturam regulāru kontaktu ar opozīciju, skaidrojam savus lēmumus. Ja pasekojat līdzi Rīgas domes darbam, redzams, ka ļoti bieži opozīcija atbalsta pozīcijas ierosinājumus. Cik zinu, opozīcija atbalsta arī mūsu budžetu vairākos jautājumos.

Kas ir tie lielie darbi, ar ko iezīmēsies nākamais gads?

Mēs esam novērtējuši to darbu, ko veic cilvēki, kas strādā sociālajā sfērā, – nākamgad lielākais budžeta pieaugums būs tieši sociālajai sfērai, īpaši domājot par atalgojumu.

Otrs – izcīnīta papildu nauda arī izglītības sfērai, īpašu uzmanību veltot pirmsskolai. Mēs esam domājuši arī par pirmsskolas izglītības kvalitātes uzlabošanu. Tajā skaitā mūsu galvenā rūpe ir par atalgojuma palielināšanu šajā jomā strādājošajiem.

Bet būtiskākais – nākamais būs reorganizāciju gads. Mēs esam iezīmējuši septiņas reorganizācijas, dažas no tām es gribētu uzskaitīt. Veidojam investīciju aģentūru uz Rīgas tūrisma attīstības biroja bāzes. Ejam uz būvvaldes reorganizāciju. Iecerēta Rīgas birokrātijas apkarošanas centra reorganizācija, lai pārveidotu to par korupcijas novēršanas centru, lai mēs paši varētu efektīvi atklāt iespējamās nelikumības, ja tādas būtu, un izskaust korupciju no Rīgas domes kā tādu. Mēs ejam uz izpilddirekciju reorganizāciju, lai tās būtu tuvāk iedzīvotājiem, būtu kā vienas pieturas aģentūras. Iecerēta arī Rīgas domes konsultatīvā padome, lai nevalstiskais sektors tiktu iesaistīts Rīgas domes lēmumu pieņemšanā.

Tāpat izveidosim Rail Baltica plānošanas nodaļu, lai mēs varētu veiksmīgi izmantot tās iespējas, kas saistās ar jaunā dzelzceļa izbūvi.

Skandalozā un morāli novecojusī e-talonu sistēma netiks mainīta?

Mēs, protams, būtu gribējuši, ka no 1. janvāra mums būtu jauna biļešu sistēma. Ja iepriekšējā dome, labi zinot, ka 2020. gada decembrī beigsies līdzšinējās sistēmas līgums, būtu izstrādājusi jaunu, mums tāda būtu bijusi jau no 1. janvāra. Diemžēl netika darīts nekas šajā virzienā, visticamāk, lai saglabātu e-talonu.

Ko mēs esam izdarījuši? E-talona sistēma ir pārņemta Rīgas satiksmes valdījumā, starpnieku vairs nav. Lai sistēma būtu mūsdienīgāka, tiks veikti minimālie uzlabojumi, ļaujot ar viedtālruni nolasīt QR kodu un nopirkt biļeti. Tālāk minimālā (es teiktu – gada) laikā jāatrod jauna sistēma, mūsdienīga, visām jauno tehnoloģiju iespējām atbilstoša un pats svarīgākais – vismaz 4–5 reizes lētāka nekā esošā e-talonu sistēma.

Vai ir cerības, ka līdz ar to cilvēkiem par braucienu pilsētas sabiedriskajā transportā būs mazāk jāmaksā?

Šobrīd biļešu cenas paliks nemainīgas. Bet, ja mēs ieviesīsim šo jauno sistēmu, tad gan par braucienu cenu var domāt.

Top komentāri

Būsim godīgi līdz galam
B
40% centra iedzīvotāju nav pārcēlušies uz pierīgu. Vēsturiskais centrs ir tukšs pateicoties nedraudzīgai nodokļu politikai un sodiem, kā arī izpratnes un atbalsta trūkumam par situāciju un problēmām saistībā ar vēsturisko apbūvi.
pariste
p
Brīnišķīga doma - Rīgas pilsētas deputāti uzreiz var atteikties no tupmākā pusgada algām. Bet visa tā vietnieku, padomnieku, kosultantu, izpalīgu saime noteikti drīkst strādāt bez atalgojuma, uzņēmuma un autorlīgumiem. Ja nu patiešām kāds sāktu arī domāt???
Katrs stulbums "nosēžas"
K
Cilvēki no varas puses sagaida saprātīgus, racionālus, iepriekš paredzamus lēmumus. It īpaši svarīgi tas ir epidemioloģiskas krīzes laikā, kad tiek sagaidīti tādi nosacījumi, kas reāli mazina infekcijas apriti. Bet pie tādiem noteikti nevar pieskaitīt sākotnējo azliegumu brīvdienās strādāt lielajiem veikaliem, kā rezultātā notika milzu koncetrēšanās mazajos veikalos un rindās pie tiem. Nākamais lielais stulbums ir aizliegums brīvdienās veikalos tirgot nepārtikas preces, kā ā rezultātā notiek masīva veikalu "šturmēšana" darba dienu vakaros. Un tam visam "pa virsu" neskaidrība par kompensācijām ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kā arī krīzes laikam neadekvātā nodokļu reforma, veloceliņu eksperimenti, domnieku stāvatļaujas, treknās ierēdņu algas u.c. Katrs stulbums no varas puses vairo neticību arī saprātīgiem un racionāliem ierobežojumiem un veido nepatikas uzkrājumu, kas kaut kādā brīdī var izlauzties visai negaidītās formās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas