Lai nākotnē nodrošinātu maksimālu Krievu salas termināļa noslodzi un izmantošanu, paredzēts izstrādāt Krievu salas lokālplānojumu, kurā tiks noteiktas detalizētākas prasības turpmākai termināļa teritorijas izmantošanai un attīstībai, precīzāk nosakot terminālī pārkraujamo kravu veidus.
Lokālplnānojuma izstrādi atbalstījusi arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, un tuvākajās dienās to apstiprinās Rīgas dome. Savukārt Rīgas dome Eksportostai un tai pieguļošajai teritorijai izstrādās lokālplānojumu (kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumus), nosakot Eksportostas ziemeļu daļā atļautos pārkraujamo un uzglabājamo kravu veidus, kuros neietilpst ogles un bīstamās kravas. Abu lokālplnānojumu izstrādi atbalstījusi arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, un tuvākajās dienās to apstiprinās Rīgas dome.
"Aktīvi turpinām darbu pie Krievu salas projekta virzības. Saskaņā ar projekta mērķi un ar Kohēzijas fonda atbalstu akmeņogļu pārkraušanas operāciju pārvirzīšanai tālāk no pilsētas centra, Krievu salā ir izbūvēta moderna pasaules līmeņa ostu infrastruktūra, kas nodota ekspluatācijā noteiktajos termiņos – līdz 2015.gada 31.decembrim. Pašreiz saskaņošanas procesā ar stividoriem ir pēdējie jautājumi par ogļu pārkraušanas tehnoloģiju pārnešanu un nepieciešamās atbalsta infrastruktūras nodrošināšanu, bet jau šodien ikviens var pārliecināties, ka ogļu pārkraušanas iekārtas pakāpeniski tiek pārvietotas uz jauno Krievu salas termināli. Esam pārliecināti, ka šis process noritēs plānotajos termiņos un līdz 2018.gada beigām ogļu pārkraušanas operācijas no Rīgas centra pilnībā tiks pārceltas uz Krievu salas termināli," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Mārtiņs Ziemanis.
Krievu salas projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu – Krievu salu - un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Uzsākot darbu pie projekta īstenošanas ar Eksportostā strādājošiem stividoriem – SIA Strek un SIA Rīgas centrālais termināls (SIA Riga Coal Terminal) –, Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu, kas paredz to darbības – ogļu kravu pārkraušanas operāciju – pārcelšanu no līdzšinējās komercdarbības veikšanas vietas Eksportostā uz Krievu salu.
Jau 2005. gada 20. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr. 749 Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam apstiprināšanu, ar kuru tika noteikts, ka kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra un Rīgas vēsturiskā centra, un tā aizsardzības zonas Rīgas brīvostā jāpārceļ uz ziemeļiem, tuvāk Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī.
Projekts īstenots laika posmā no 2010.gada līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projekta ietvaros ir izbūvētas četras dziļūdens piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 metri, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metriem. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 hektāru platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,50 metriem virs jūras līmeņa.
Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā, un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.
Plānotā termināļa jauda – 15 - 20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro. Pārdomāti īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 miljonu eiro ietaupījumu.
2016. gadā Krievu salas projekts līdz ar saistītajiem VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem tika izvirzīts arī 2016. gada balvai Rīgas arhitektūrā un saņēma Rīgas pilsētas arhitekta biroja īpašo atzinību par ieguldījumu rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā, mērķtiecīgi attīstot Rīgas ostas un dzelzceļa infrastruktūru.