Cik saprotu, kopīgi esat pētījuši, vai Rīga ir gatava un vai tad, kad būs gatava, nenogrims atšķirībā no senajā teikā paredzētā?
Daunis Auers. Es sākšu ar vēsturi. Pirms pusotra, diviem gadiem ar kolēģiem domnīcā Certus plānojām divu gadu stratēģiju – kas būs lielās tēmas, ko pētīsim. Pieņēmām lēmumu, ka 2019. gadā fokusēsimies uz pašvaldībām, reģioniem, 2020. gadā – uz Rīgu, pilsētām.
Pētījumu par Rīgu šoreiz veidojām, sadarbojoties sociālajiem zinātniekiem, ekonomistiem, antropologiem, pilsētas plānotājiem un arhitektiem, līdz ar to izdevās izveidot Latvijā vēl nebijušu pētījumu par galvaspilsētu, raugoties no dažādiem skatpunktiem. Mēs šo pētījumu nosaucām par RīgaX, kas nozīmē gan to, ka daudz nezināmo, gan, ka runājam par Rīgu 10 gadu griezumā (X ir arī latīņu 10). Runājam par to, kas desmitgades periodā būtu jādara, lai Rīga kļūtu starptautiski konkurētspējīga.
Izvērtējāt arī pašreizējo situāciju, no kuras jāsākas izaugsmei?
Daunis Auers. Sākumpunkts ir šodiena, salīdzinājums ar citām pilsētām. Mēs visi zinām, ka Rīga piedzīvojusi lejupslīdi gan ekonomiskos, gan demogrāfiskos, gan citos rādītājos. Līdz ar to svarīgi bija saprast, kur esam šobrīd, un tad padomāt, kas būtu jādara.
Viesturs Celmiņš. Domājot par attīstību, izvēlējāmies tās jomas, kas, mūsuprāt, neapšaubāmi ir ar augstu pievienoto vērtību pilsētai. Vispirms tā ir augstākā izglītība, kas ir ne tikai jautājums par mūsu ataudzi, bet arī ekonomikas konkurētspējas priekšnoteikums. Otrs ir IT sektors, kas principā aptver visas jomas – nav neviens uzņēmums mūsdienās, kas nebūtu digitāls, līdz ar to šī joma aug par 18–20% gadā. Abas šīs jomas arī atbilst tam burtam un garam, ko definējusi valsts, vēloties attīstīt jomas, kas ir konkurētspējīgas, eksportspējīgas, ar augstu pievienoto vērtību un garām vērtību ķēdēm. Un trešais, kas bija svarīgi, – kā tas viss izskatās ģeogrāfijā, pilsētvidē. Un tur bija arī papildu tēma, kas ļoti aktuāla pēdējos 18 mēnešos, – kādā veidā kultūra ir ne tikai kā joma, kas apēd budžetu, bet kādā veidā tā ir arī instruments, vitamīns teritorijas attīstībai. Tā nav nekāda unikāla ideja – visur pasaulē, Eiropā kultūras institūcijas tiek skatītas kā teritorijas attīstības sastāvdaļa.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 12. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!