Tuvākajos divos gados vēl nepieciešams paveikt divus lielus darbus, lai projektu uzskatītu par pabeigtu – padziļināt Daugavas gultni līdz 17 metriem, lai lielie kuģi varētu ienākt Rīgas ostā, kā arī uzbūvēt tā dēvētās putekļu sienas, lai Krievu salas apkārtnes (pārsvarā Bolderājas) iedzīvotājus pilnībā pasargātu no iespējamā gaisa piesārņojuma, stāsta Ameriks.
Viņš arī piebilst, ka svarīgi ir izmainīt pilsētas teritorijas plānojumu, lai saprastu, ko darīt ar tām ostas teritorijām, kurās pašlaik notiek ogļu kravu pārkraušana. Ir plānots, ka šīs teritorijas, kas ir privātas, tiks noteiktas kā pilsētas industriālā zona, kur uzņēmēji varēs celt ražotnes un rūpnīcas.
Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljonu tonnu beramkravu gadā, un Ameriks norāda, ka tās varēs būt ne tikai ogles, bet arī, piemēram, graudi, kā arī jebkuras citas beramkravas. Projekta ietvaros Krievu salā izbūvētas četras beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru un 15,5 metru dziļumu pie piestātnēm, kā arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Teritorijas ziemeļdaļa gar Hapaka grāvi atvēlēta ģenerālkravu, tā dēvēto Ro-Ro kravu un beramkravu termināļiem, teritorijas austrumu daļa gar Daugavu – beramkravu termināļiem, vidusdaļa – dzelzceļa preču stacijai, bet dienvidu daļa – administrācijas ēkām.
Krievu salas infrastruktūras izbūvē savu ieguldījumu sniedz arī stividoru kompānijas Strek un Riga Coal terminal. Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs teic, ka kompānijas pašreizējie ieguldījumi ir aptuveni 25 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīti, lai veiktu beramkravu transportieru, kuģu kraušanas mašīnu un vagonu apgāšanas sistēmu iepirkumus. Tāpat pašlaik tiek saskaņoti dzelzceļa un termināļa izbūves projekti. Taujāts, kā mainīsies Strek darbs Krievu salā, Makarovs skaidro, ka tas būs videi draudzīgāks, jo teju visas kravu pārkraušanas operācijas, to skaitā ogļu drupināšana, notiks slēgtās telpās. Tajā pašā laikā Makarovs uzsver, ka, raugoties šauri no uzņēmuma viedokļa, Strek izdevumi, kas saistīti ar pārcelšanos uz Krievu salu, ir pilnīgi nelietderīgi, jo uzņēmums veiksmīgi var strādāt arī pašreizējā teritorijā, tomēr kravu pārkraušanas pārcelšana uz Krievu salu, kā norāda Makarovs, ir visas sabiedrības interesēs.
Jāpiemin arī tas, ka ar Krievu salas projektu, kura kopējās izmaksas ir 151,83 miljoni eiro, no kuriem 75,8 miljonus eiro veido Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējums, ir saistīts arī nozīmīgs risks. Proti, Valsts kontrole savā 2016. gada aprīlī veiktajā revīzijas ziņojumā aizrādīja, ka "Rīgas brīvostas pārvalde nav nodrošinājusi efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" vadību, tādējādi radot ES līdzfinansējuma korekcijas risku 15–100% apmērā", kas nozīmē, ka sākotnējais līdzfinansējums 75,8 miljonu eiro apmērā varētu tikt samazināts.
Lielākais risks, kāpēc varētu tikt samazināts ES līdzfinansējums, Valsts kontroles ieskatā ir tas, ka "projekta sākotnēji deklarētais mērķis (atbrīvot pašreizējās ostas teritorijas no kravu pārkraušanas – red.) ir definēts atšķirīgi dažādos dokumentos un projekta īstenošanas gaitā modificēts, to sašaurinot, par ko liecina pārvaldes veiktās darbības: uz Krievu salā izbūvējamo infrastruktūru pretēji sākotnēji paredzētajam tiks pārceltas tikai ogļu kravu pārkraušanas operācijas, 15% Andrejsalas un Eksportostas teritorijas saglabājot ģenerālkravu pārkraušanu". Tāpat revīzijas ziņojumā teikts, ka, "iekļaujot tehniskajā projektā sākotnēji neparedzētus un projekta īstenošanas gaitā laikus nesaskaņotus darbus, pārvaldes izdevumi pieauguši par vismaz 2 044 819 eiro".
Taujāta, kāda ir aktuālā situācija, Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola Dienai skaidro, ka "Valsts kontroles ieskatā saglabājas projekta līdzfinansējuma korekcijas risks, jo nav sasniegts viens no sākotnēji definētajiem nozīmīgākajiem projekta mērķiem – Andrejsalas un Eksportostas teritorija netiek atbrīvota turpmākai pilsētvides attīstībai".
Visu rakstu lasiet otrdienas, 14.marta laikrakstā Diena!
a13