Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Gada rīdzinieka tituls šogad Gaiļu pārim

Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītajā svinīgajā Rīgas domes sēdē sveikti arī titula _Gada rīdzinieks 2013 _ieguvēji - šogad tie ir Zaiga un Māris Gaiļi par ieguldījumu Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Žaņa Lipkes muzeja izveidi, portālu Diena.lv informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Gaiļu pārim tika pasniegts Rīgas domes Goda raksts un īpaša balva.

Gada rīdzinieka titulu piešķir cilvēkiem, kuri ar savu talantu un darbu ir veicinājuši Rīgas atpazīstamību, pievērsuši sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai, tā veicinot tās attīstību un radot interesi par to.

Zaiga un Māris Gaiļi ir rūpējušies par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunojot un rekonstruējot Berga bazāra ansambli, daudzus namus Ķīpsalā, iedvešot jauno dzīvību industriāliem ansambļiem, glābjot koka ēkas. Savukārt Ķīpsalā Mazā Balasta ielā 8 izveidots Žaņa Lipkes muzejs tajā vietā, kur II Pasaules kara laikā viņš bedrē zem šķūņa slēpa no geto izglābtus ebrejus.

Rīgas domes Atzinības rakstus un piemiņas balvas saņēma arī vairāki citi Gada rīdziniekam 2013 izvirzītie kandidāti. Par Rīgas vārda iemūžināšanu Pamira kalnu virsotnē tika apbalvoti alpīnisti Viesturs Silenieks, Oļegs Siļins, Valdis Puriņš, Eduards Skuķis, Timurs Galejevs un Konstantīns Dikovskis. Viņi šogad 17. augustā sasniedza Pamira kalnu virsotni, kurā līdz šim neviens nebija uzkāpis, un deva tai vārdu Rīga.

Apbalvoti arī filmu triloģijas Šķērsiela režisors Ivars Seleckis un scenārija autors Tālivaldis Margēvičs. Pirmā filma Šķērsiela tika uzņemta 1988. gadā, tā kļuva par vienu no titulētākajām dokumentālajām filmām Latvijas kino vēsturē. Ja 1988. gadā uzņemtajā filmā atspoguļojās visas ar PSRS sabrukumu un aukstā kara beigām saistītās pārmaiņas, tad pēc desmit gadiem uzņemtajā filmā Jaunie laiki Šķērsielā var vērot, kā iedzīvotāju savstarpējās attiecības ietekmē privātīpašuma atjaunošana un brīvā tirgus veidošanās. Savukārt šogad 4. maijā kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvoja triloģijas trešā filma Kapitālisms Šķērsielā.

Tāpat apbalvoto vidū ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs par ieguldījumu kvantu fizikas pētniecībā un Rīgas zinātnes sasniegumu popularizēšanu. Viņš šogad bija vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kurš Pasaules Ekonomikas forumā saņēma prestižo jauno zinātnieku balvu.

Par latviešu literatūras un Rīgas kultūrvides popularizēšanu apbalvots Matiass Knolls. Viņš ir dzimis Berlīnē, strādājis kā skolotājs, aktieris, dizainers. No 1987. gada līdz 1992. gadam izdevis piecus dzejoļu krājumus vācu valodā. Kopš 1991. gada darbojas Rīgā. Kopš 1993. gada iznākušas 12 grāmatas ar viņa tulkojumiem no latviešu uz vācu valodu, kā arī vairāku latviešu lugu tulkojumu. Kopš 2000. gada viņš veido latviešu literatūras portālu www.literatur.lv, kā arī tūristiem vada LiteraTūres pa Rīgu, kuru laikā iepazīstina ar latviešu autoru vāciskotu dzeju, romānu fragmentiem un lugu ainu lasījumiem.

Rīgas domes Atzinības rakstu saņēma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par ieguldījumu Rīgas vēstures pētniecībā, vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Šogad ir izdota viņa monogrāfija Arheoloģiskais ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Savukārt pēc Rīgas pilī notikušā ugunsgrēka viņš pašaizliedzīgi glāba vēsturisko mantojumu.

Par augstiem sasniegumiem sportā un Rīgas maratona popularizēšanu Atzinības rakstu saņēma skrējēja Jeļena Prokopčuka. Viņa šogad 3. novembrī izcīnīja trešo vietu Ņujorkas maratonā, distanci veicot divās stundās, 27 minūtēs un 47 sekundēs. Savukārt Nordea Rīgas maratona pusmaratonā viņa uzstādīja jaunu rekordu ar laiku viena stunda desmit minūtes un 27 sekundes.

Pretendentus apbalvojumam līdz 4. novembrim varēja pieteikt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un viņa vietnieka Andra Amerika vadībā. Žūrijā bija iekļauti arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, režisors Andrejs Žagars, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš, žurnālisti Natālija Vasiļjeva, Anita Daukšte un Guntis Bojārs.

Rīgas domes svinīgās sēdes laikā tika pasniegta arī Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas balva. To šogad saņēma Dr.habil.hist. Andris Caune. Viņš visu savu darba mūžu ir veltījis arheoloģijai un vēstures pētīšanai. A.Caune vairāk nekā 40 objektos ir vadījis arheoloģiskos izrakumus, veicis apjomīgus senākās vēstures pētījumus, bet pēdējos gados sarakstījis vairākas grāmatas par Rīgas vēsturi pirms 100 gadiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas