Vaicāts, vai jau tagad var teikt, vai JV uzvaras gadījumā AS būtu gatava atbalstīt, ka pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vadītu arī jauno valdību, Pīlēns skaidroja, ka šis jautājums ir priekšlaicīgs, jo pašlaik ir pieejami tikai vēlētāju aptaujas dati, bet vēl ir jāgaida vēlēšanu rezultāti.
Reizē AS premjera amata kandidāts atzina, ka, ja JV būs uzvarētāji, tad atbilstoši pieejai demokrātiskās valstīs viņiem būs tiesības izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu.
Taujāts, vai AS būtu jābūt koalīcijā, Pīlēns norādīja, ka būtu prātīgi AS iekļaut nākamo valdību veidojošo partiju skaitā, ja vēlēšanu rezultātos apstiprināsies vēlētāju aptaujas dati par partiju apvienības labajiem rezultātiem.
AS startu vēlēšanās viņš vērtē kā ļoti veiksmīgu, ņemot vērā, ka partiju apvienība sevi vēlēšanām pieteica tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām.
Vaicāts par iespēju sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Pīlēns norādīja, ka AS nav pieņemama "Lemberga pozīcija". Reizē svarīgi arī kādas personālijas tiks ievēlētas Saeimā, atzīmēja AS politiķis.
LETA jau ziņoja, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas JV, AS un ZZS, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - NA, "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.