Pētījums atklāj, ka lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās "zem matrača" vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas - 36-50 lati mēnesī.
"Ja marta beigās 8% respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100-200 latu, tad jūlija beigās šādi rīkojas jau 32%. Tāpat lielākas summas tiek novirzītas uzkrājumu kontos, uzkrājošā apdrošināšanā, pensiju 3.līmenī. Manuprāt, šī tendence ir pozitīva, jo liecina par to, ka iedzīvotāji ne vien vēlas veidot savu drošības spilvenu un lai nauda turpinātu pelnīt, bet arī cenšas savus noguldījumus diversificēt," secina GE Money Bank analītiķi.
GE Money Bank vēl šā gada aprīlī prezentēja Latvijas iedzīvotāju ieradumus, kas rādīja, ka vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir klasificējami kā "tērētāji", naudu lielākoties tika iztērēta un nekas netika uzkrāts. Tagad tērētāju daļa esot samazinājusies teju par 12%, savukārt drošības spilvenu meklētāju segments - iepriekš 19%, tagad aptuveni 26%, rāda dati.
"Vasara nepārprotami ir viens no periodiem, kad uzkrāt ir vieglāk. Šajā laikā samazinās vairākas izdevumu pozīcijas - komunālie maksājumi (apkure un elektrība), mazinās arī tēriņi par transportu, izglītību un parasti arī par pārtiku. Svarīgākais moments ir saprast, kur tiek novirzīta nauda, ko neiztērējam, ko, savukārt, nav iespējams izdarīt neplānojot budžetu - tas ir jebkuru uzkrājumu veidošanas stūrakmens," atzīst GE Money bank pētnieki. uzskata Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.