Orķestris un repertuārs

Atmazgāsim šitos pašus vai taisīsim jaunus?

Turpinot līdzībās, šobrīd ir situācija, kad orķestris spēlē pats sev, to ko pats izdomā spēlēt, instrumenti sapirkti ekskluzīvi, pat visiem pašdarbības orķestriem, kuri sen vairs neuzstājas ( līdzekļu iegrūšana dažādās slimnīcās, kuras vienkārši likvidēja) diriģents tusē ar koncertzāles vadību un īpaši orķestri neapgrūtina ar vadīšanu, bet klausītāji koncertu neapmeklē, jo-nav par ko nopirkt bileti.

... Māri! Kāda starpība ko vēlas menedžeris, diriģents un pat pats orķestrs... pareizs jautājums būtu - ko vēlas klausītājs? A klausītājs vēlas reformas!

Neaizmirsīsim, ka Visas Bēthovena simfonijas ir tagad pieejamas visādos variantos, lai tās varētu atskaņot visdažādākos apstākļos '- ir kamerorķestra varianti, qvintetu, kvartetu ... četrocīgie klavieru varianti pat arī solo klavierēm... un joprojām, pat šajās neklasiskajās dienās, izrādes izpārdotas... tikai jāsaprot kā attiecīgos apstākļos rīkoties. Un pat ir 9. simfonijas variants piemērots trekniem gadiem Mālera aranžējuma ar vēl vairāk instrumentiem un muzikantiem kā B. bija paredzējis.

nopietnā sanāksmē sākot muldēt analoģijā par b 9. simfoniju, šis asprātis ir jāpielīdzina "nasing Spešial" kungam, kurš traktorists būdams Eiropas fin minu sanāksmē rāda karikatūru par domino kauliņiem :)

skaista analoģija ar orķestri :) tik pat skaista kā par klasiku kļuvušie "viss maksā tik cik maksā", "eiropa mūs nesapratīs", "nevar būt daļēji stavoklī" utt. utm. tikai sīka nianse, ka tie ir tikai un vienīgi asprātīgi retorikas paņēmieni, kam nav nekāda sakara ar reālajām lietām. Ja paanalizē kaut vai šo pašu piemēru par Bethovena 9. simfonijas atskaņošanu, tad tas pēc būtības ir pilnīgi garām (ne tikai KK kunga skaidrojuma pēc) kaut vai tāpēc, ka šodien visi klausās citu mūziku, un tai nepieciešami pavisam citi instrumenti un cits mūziķu skaits. tātad, ja šodienas valsts pārvaldi salīdzinam ar bethovena siimfoniju, tad laikam jau mums vajadzīgs ķeizars, muižniecība, prūšu militārisms un bauri parastie, kuru pamudināšanai vislabāk der pātaga un citi sadistiski soda mēri.

Reformatori ir vajadzīgi no malas....kuriem nav te ne radu,ne draugu,ne kursabiedru. Kādēļ lai izglītību nereformētu somi ??? Un tā kaārtīgi,ar izkapti...

tie, kas dod padomus "no apakšas", saka pareizi. Kurš ir ar mieru sevi "samazināt" ? NEVIENS! Tāpēc bez īstas revolūcijas, kad ar loģisko saprātu apveltīti cilvēki beidzot izlems, ko vajag un kas ir lieks, nekas nemainīsies. Bet liekā šajā valstī ir TIK daudz, ka prātam tas ir neaptverami - katrā jomā, katrā iestādē, katrā galvā un ...ne tikai.

Kaut ko tādu var uzrakstīt cilvēks, kurš ne tikai neko nejēdz no valsts pārvaldes (kas būtu piedodami), bet, kurš vispār nav apvelstīts ar elementāru spriest spēju.

Un par to orķestri (arī pārnestā nozīme) - tas ir naivs priekšstats, ka B simfonijas atskaņošanai mūziķu skaits (X) nemainās : pirmkārt, mūziķu skaits pieskaņojas jaunai, lielākai koncerttelpai (kaut arī komponista norādītās instrumentu grupas paliek - pirmās vijoles, otrās vijoles utt.). otrkārt, mūsdienu instrumenti ir daudz kvalitatīvāki un dārgāki, treškārt, pašas koncertzāles top sarežģītākas (vairāk un lielākas mēģinājumu telpas, vairāk rekreācijas (jā, un dušas, masāžas [kas nav izlaidība, bet medicīniska nepieciešamība]) un lielākas - to 80-120 aristokrātu vietā, kas klausījās Bēthovena lakā, tagad koncertzāles aizpilda divi, trīs, pieci tūkstoši klausītāju vairākus vakarus pēc kārtas (to pašu programmu). Tā kā pats oprķestra `nemainības` pieņēmums ir falšs: ja grib dzīvot un klausīties kā Bēthovena laikā, tad tiešām pietiek ar mazākiem izdevumiem. Tikai - tas VAIRS nav iespējams - elektrība maksā naudu, benzins maksā naudu, skaņu tehnika maksā milzu naudu, instrumenti maksā vājprātīgu naudu. Piemērs pilnīgi garām pēc būtības. Tas neizslēdz faktu, ka daudz naudas tiek šķiests bezjēdzīgi un tikai ierēdņu interesēs.

cienītā māsa! Jūs rakstāt murgus - Jums par attaisnojumu jāsaka,ka ērti saprotamus un sabiedrībā akceptētus.Var turpināt uzskaiti,ko valsts "nevar atļauties" - bērnu aizsardzību,tiesu sistēmu,demokrātiju galu galā.Tikai pietrūkst visu sakārtojošas piebildes - To visu nevar atļauties pie pašreizējās nacionālā labuma sadales formas.Ir neticami naivi uzskatīt,ka kādas sabiedrības grupas pašu interesēs pieņemti likumi ,lēmumi un rīkojumi padara sabierību par tiesisku,ja FORMALI ir ievērota procedūra .Jebkura lēmuma vai pat tiesas sprieduma kvalitāti raksturo ne jau tikai tā atbilstība esošajai likumdošanai.Galvenais ir sabiedrības akcepts - sabiedrība,kas nepārzin likumdošanu ,saka - lēmums ir taisnīgs.TAISNĪGS!!! sabiedrības izpratnē ,ne formali likumiem atbilstošs.Ja taisnīgu lēmumu pieņemt trauce likums,tas jāmaina,bet nevar neticami ilgi dzīvot ar netaisnības sajūtu.Un ,ja pieņemam orķestra metaforu,tad visu laiku tiek aizmirsts,ka orķestrim ir generalmērķis atskaņot mūziku,nevis vienkārši būt.

Un kuri būs tie kristāltīrie jaunā ierēdniecības korpusa formētāji?! Pašam nedaudz zinot virtuvi, teikšu, ka pietiktu kārtīgi iztīrīt vidējo slāni - visādus aģentūru, sektoru, departamentu vadītājus, kas savas struktūras vada pēc sazin kādiem principiem, vairak pēc "patīk roža - nepatīk", un par rezultātiem un sava darba jēgu nedomā. Bieži vien šitā padarīšana neļauj strādāt arī padotajiem - boss vienalga izlamās, labu dokumentu sacerēji vai sūdīgu... Turklāt sen zināma patiesība - valsts iestādē INICIATĪVA IR SODĀMA. Jo liek priekšniekam justies kā muļķim - tas ir nepieļaujami.

Zander, nezini, kas notiek sistēmu iekšienē, tāpēc runā par ''orķestrantu neiesaistīšanos''. Tiem patriotiskākajiem orķestrantiem sen ir noriebusies valsts naudas šķērdēšana nesamērīgi dārgām lietām, kas neatbilst valsts iespējam. Taču, tā kā lielai daļai orķestrantu tas ir izdevīgi, plus to grib arī sabiedrība (jā, jā - grib šo šķērdēšanu, nevis negrib; pat pieprasa, ne tikai grib), tad izdarīt neko nevar. Gribat piemēru? Veselības aprūpē Latvijā pamēģini iepūst koka stabulē, kamēr citos pasaules orķestros ir augstākās kvalitātes flautas! Tas, līdzības runājot. Pasaulē standarti mainās, tehnoloģijas uzlabojas neticamā ātrumā. Arī Latvijā ar visiem 43% nodokļu zagļu, par valsts naudu, redz, vajag visas superdārgās izmeklēšanas iekārtas, instrumentus, zāles, visus citus līdzekļus. Pamēģini operācijā iegriezt ar 90.gados pirktu nazīti - aizskries uz TV, uz Pacientu tiesību aizsardzības centru un iesūdzēs vēl mediķus tiesā. Atsauksies uz ''pasaulē tā nedara!!!'' Tādēļ Latvija spiesta skriet līdzi turīgajām pasaules valstīm un piedāvāt to pašu klāstu, lai arī pēc būtības tā nemaz to nespēj apmaksāt. Ikdienas pacients gan kliedz par rindām, par to, ka ne tāda attieksme un ne tāds TV palātā. Bet realitātē viņš nezina (un kā gan lai zinātu), cik nenormālas summas ik dienu valsts tērē kaut vai vienreiz lietojamiem cimdiem slimnīcās, apskatot tūkstošiem pacientu. Nemaz nerunājot, cik maksā vienreiz lietojamais operāciju nazis, visi katetri, šļirces, anestēzija, izmeklējumu tehnoloģijas utt. Te ir divas puses: protams, ka civilizēta valsts nevar būt izolēta no pasaules tendencēm un attīstības standarta. No otras puses, šī valsts to nevar atļauties. Tā visu laiku pūš dārgu flautu, lai arī var atļauties tikai koka stabuli. Jo to pieprasa sabiedrība - sabiedrība vispirmām kārtām, un, protams, vairāki izmanīgi ''orķestranti'', jeb sistēmas uzturētāji, kuriem tas izdevīgi (skat. kaut vai superdārgo kardio jomu, ko Latvija būtībā nevar atļauties). Līdzīgi droši vien var spriest arī par izglītības u.c. jomām. P.S. Līdzība par orķestri forša.

Ierēdņu korpuss patreiz atrodas aktīvā un agresīvā sevis saglabāšanas aizsardzībā. Nekādas reformas nenotiks, jo ierēdniecība pavisam viegli ir spējīga tās pārvērst farsā. Varbūt nepieciešams kaut kas pilnīgi radikāls: VISU valsts ierēdņu atlaišana un jauns rekrutēšanas vilnis, izvēloties labākos un piemērotākos cilvēkus noteiktu funkciju veikšanai, pie tam neuzliekot par galveno atlases kritēriju pieredzi valsts vai pašvaldības darbā.

Tieši tā. Ja sistēmas (iekšlietu, izglītības, veselības aprupes) svarīgakājās pozīcijās neizjūt vēlmi reformēties, tas nozīmē, pirmkārt, to, ka šīs sistēmas centrālās figūras (bet ne tikai) ir ar esošo situāciju apmierinātas. Sistēma izveidota tā, ka tā kalpo pati sev, bet nevis tiem, kam tā ir domāta. Intuitīvi jūtu, ka tieši veselības aprūpi to var attiecināt visvairāk.