Skudra skaidroja, ka līdzīga situācija un konfliktēšana bija redzama arī jautājumos par gaidāmo budžetu un citos jautājumos. Politologa ieskatā nacionālā apvienība varētu rīkoties līdzīgi arī jautājumos par bēgļiem - pievērst sev uzmanību, bet beigās piekāpties. Skudra gan atzīmēja, ka robeža varētu tikt pārkāpta, ja partijas "radikālais spārns" izvēlēsies redzēt sevi kā labēji populistisku partiju, kas nokļūst opozīcijā un pamet valdību.
Komentējot gaidāmo bēgļu uzņemšanu, Skudra uzsvēra, ka Latvija nevar cerēt uz pretimnākšanu daudzos jautājumos, tajā pašā laikā izliekoties, ka bēgļu jautājumā varētu neko nedarīt. Pēc Skudras vārdiem, Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, piemēram, patvēruma meklētāju uzņemšanas "topā" uz 1000 iedzīvotāju nav pat pirmajā divdesmitniekā, tāpēc nav saprotamas diskusijas par bēgļu uzņemšanu, kurās pat tiek piesaukta valdības krišana.
Politologs norādīja, ka problēmas ar bēgļiem nav sākušās šogad vai pērn. Vācijā bēgļiem tiek būvētas pagaidu mītnes, tur "viss notiek", kamēr Latvijā par kaut ko vēl tiek diskutēts, un tā ir atšķirība, pārliecināts eksperts.
Skudra negaida, ka ES dalībvalstīm izdosies ātri vienoties par bēgļu sadali. Viņš ir pārliecināts, ka gaidāmajā ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē 14.septembrī lēmuma bēgļu jautājumā nebūs. Pēc šīs sanāksmes varētu būt skaidras dalībvalstu pozīcijas un "par ko ir iespējams diskutēt". Politologs uzskata, ka 14.septembrī diskusijas tikai sāksies un šis process nebūs viegls, vienkāršs vai ātrs.
Vaicāts, vai Latvijai varētu tikt piemērotas kādas sankcijas, ja netiks uzņemts vairāk bēgļu, nekā sākotnēji plānots, Skudra atsaucās uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles teikto, ka diskusija netiks sākta ar draudiem un piespiešanu, tā notiks dalībvalstis pārliecinot. Politologs norādīja, ka tas ir principiāli svarīgi, un sacīja, ka "Merkele ar vārdiem nemētājas".
Tāpat arī Latvijas valdībā vēl nekāds konkrēts lēmums varētu netikt panākts, vien turpināties diskusijas.
Jau ziņots, ka ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 160 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas turpinājās.