Viņš teica: "Savstarpēji konkurējot, mēs vājināsim sevi, jo tagad katrs domās, kādas atlaides noteikt, lai piesaistītu iedzīvotājus." Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības plāno par braukšanas maksu Rīgā runāt kopīgā sēdē, uzaicinot uz to Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).
RD lēmums ir apspriests arī Kurzemes pusē novadu vadītāju tikšanās reizē. Tajā piedalījās arī Tukuma novada priekšsēdis Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam), kurš uzskata, ka šāda politika ir tuvredzīga, jo visa Latvija atdod Rīgai savus labākos spēkus. "Es to nekā citādi nevaru nosaukt kā par roku izgriešanas principu, izmantojot to, ka nav likuma par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu," teica J. Šulcs, kurš problēmas redz arī nesakārtotajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Viņaprāt, katra pašvaldība atsevišķi nedrīkst cīnīties, jo tas var novest pie šķelšanās. Tāpēc vajagot aicināt Latvijas Pašvaldību savienību meklēt kopīgu risinājumu. Rīga gan nav Latvijas Pašvaldību savienībā.
Nevienā no aptaujātajiem novadiem cilvēki vēl nav izteikuši vēlēšanos transporta cenu iespaidā pārdeklarēties uz Rīgu, no kā varētu ciest pašvaldības budžets, kura būtisks ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bauskas novada priekšsēža Raita Ābelnieka (Nacionālā apvienība) sacītais apstiprināja Salacgrīvas kolēģa bažas, ka sāksies pašvaldību sacensība, kurš piedāvās vairāk atlaižu, lai nezaudētu cilvēkus. Bauskas novadā ir jaundzimušo pabalsts 100 latu, kāda neesot Rīgā. Skolēni līdz sestajai klasei saņem brīvpusdienas, kas arī varētu atturēt vecākus atstāt Bausku. Taču būtu absurdi diferencēt maksu, piemēram, muzejos, uzskata R. Ābelnieks. Viņaprāt, cietīs iedzīvotāji, kuriem jāapmeklē valsts iestādes vai kuri Rīgā saņem ārstniecības iestāžu pakalpojumus, kādi nav novadā. To uzsvēra arī citi aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Aizputes novada mērs Aivars Šilis (ZZS) un Amatas domes priekšsēde Elita Eglīte (ZZS) nedomā, ka kāds no viņu novadiem varētu reģistrēt dzīves vietu Rīgā. Kuru dzīve piespiedusi, tie jau to ir izdarījuši, teica E. Eglīte. Kad jaunajai ģimenei Rīgā vajag vietu bērnudārzā, ģimenes ārstu, tad nekas cits neatliek kā pārdeklarēties. "Mums no tā ne silts, ne auksts. Mēs esam pārāk lepni, lai ietu klanīties. Mūsu cilvēkiem svarīgi izjust piederību novadam," sacīja Mērsraga novada priekšsēdis Lauris Karlsons, būdams pārliecināts, ka viņa vadīto pašvaldību Rīgas lēmums neiespaidos.
Plašāk lasiet Ināras Egles rakstā Sāk spēkošanos par iedzīvotājiem otrdienas laikraksta Diena 4.-5.lpp.!