Kā aģentūrai LETA paskaidroja VP pārstāvis Dairis Anučins, kriminālprocesā ENAP pārbaudīja apstākļus saistībā ar iespējamo naudas piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu no bijušo Liepājas metalurga amatpersonu puses.
Kriminālprocesā tika iegūts un analizēts ļoti liels dokumentu apjoms, sūtīti daudzkārtēji tiesiskās palīdzības lūgumi uz ārvalstīm, kā arī veiktas vairākas kratīšanas, lai iegūtu izmeklēšanai iespējamu nozīmīgu informāciju. Izmeklēšana notika ciešā prokuratūras uzraudzībā, skaidroja Anučins.
Apkopojot un analizējot iegūto informāciju, ENAP tomēr neguva pierādījumus, ka Liepājas metalurga bijušās amatpersonas būtu pretlikumīgi piesavinājušās līdzekļus vai ļaunprātīgi izmantojušas savas amatpersonu pilnvaras. Tādēļ, secinot, ka iespējamās izmeklēšanas darbības ir paveiktas un iegūtā informācija pilnībā izanalizēta, saskaņojot ar prokuratūru, tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ
Lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā.
Kādreizējais uzņēmuma akcionārs Sergejs Zaharjins, kura vārds arī figurēja procesā, aģentūrai LETA norādīja, ka "ar nožēlu ir jāsecina, ka par nodokļu maksātāju naudu tika iniciēta vērienīga, darbietilpīga un resursu ietilpīga izmeklēšana, kas jau sākotnēji bija nolemta iepriekš minētajam iznākumam".
Zaharjins arī pauda, ka, atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, viņš bijis spiests no malas noraudzīties kādreizējā "Latvijas industrijas flagmaņa un lepnuma, kā arī viena no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī" izsaimniekošanā. Viņš piebilda, ka bijis spiests noraudzīties arī, kā "metodiski un pakāpeniski tikusi sagrauta uzņēmuma infrastruktūra" un kā labi apmaksātu darbu zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.
Bijušās uzņēmuma amatpersonas paziņojumā arī teikts, ka viņš vairāk nekā četrus gadus izjutis milzu pazemojumu, jo "pār viņu publiskajā telpā nemitīgi tika tiražēta aizdomu ēna par viņa it kā izdarītajiem noziegumiem". "Saprotams, ka tas deva milzīgu triecienu ne tikai viņa reputācijai, bet arī veselībai," norādīts paziņojumā.
Kriminālprocess tika sākts 2012.gada vasarā pēc Kirova Lipmana iesnieguma. Savukārt 2013.gada vasarā VP piemēroja aizdomās turētā statusu uzņēmuma akcionāram Zaharjinam, toreizējam Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam. Tomēr vēlāk Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis nolēma atcelt trijotnei aizdomās turētā statusu. Tāpat tika atcelti drošības līdzekļi - policijas uzraudzība un aizliegums ieņemt amatu. Kriminālprocesā arī nolemts atcelt cietušā statusu Lipmanam.
Kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu Liepājas metalurgs vadības noziedzīgu rīcību, ENAP 2013.gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos.
Tika izmeklēti iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā. Lieta tika izmeklēta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar Liepājas metalurgu.
Nonākot finanšu grūtībās, Liepājas metalurgs jau 2013.gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014.gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par KVV Liepājas metalurgs un atsāka darbību 2015.gadā.
2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu.