Lai gan Latvijā kopš 2009. gada ir ieviests valsts organizēts krūts vēža skrīnings, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane un radioloģe Ilze Eņģele norāda, ka no visām 50–69 gadus vecajām sievietēm iespēju veikt krūts vēža skrīninga izmeklējumu izmanto tikai 35 procenti, neraugoties uz to, ka tas tiek nodrošināts bez maksas. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Kritiskajā vecumā bezmaksas pārbaudes
Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane norāda, ka Latvijā skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu nodrošina 32 mamogrāfijas kabinetos un izmantojot trīs mobilos mamogrāfus. "Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ar krūts patoloģiju izvērtēšanu nodarbojas seši radiologi diagnosti, bet mamogrāfs ir tikai viens. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka mamogrāfija kā krūts izmeklējums ir tikai pamatmetode krūts vēža diagnostikā, bet, lai diagnozi apstiprinātu, ir nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja mamogrāfijā rodas aizdomas par krūts vēzi, nepieciešama ultrasonogrāfija, punkcija un citi izmeklējumi," stāsta Māra Epermane.
Kaut gan Latvijā jau astoņus gadus pastāv valsts organizēts krūts vēža skrīnings, kas 50–69 gadus vecām sievietēm ļauj reizi divos gados bez maksas veikt mamogrāfijas izmeklējumu, kopš skrīninga ieviešanas mirstības rādītāji nav mazinājušies. Kā liecina pētījumi, lai vēzi biežāk atklātu laikus un varētu veiksmīgi izārstēt, krūts vēža skrīninga izmeklējums būtu jāveic ne mazāk kā 70 procentiem sieviešu, kam izsūtīta uzaicinājuma vēstule. Šobrīd aktivitāte ir divreiz mazāka. "Vislielākā iespēja saslimt ar krūts vēzi ir tieši mamogrāfijas skrīninga vecuma sievietēm, proti, Latvijā puse no saslimšanas gadījumiem skar 50–69 gadus vecas sievietes. Vēzi, protams, atklāj arī pēc 69 gadiem, kā arī sievietēm līdz skrīninga vecumam. Šobrīd vienīgais veids, kā varētu samazināt mirstības rādītājus, ir, agrīni atklājot šo slimību. Ja vēzi atklāj ļoti agrā attīstības stadijā, tad vairumā gadījumu izārstēšanās ir pilnīga, kad arī pēc 15 un 25 gadiem nav vēža. Nereti īpaši vecāka gadagājuma sievietes baidās pārbaudīties, bet jāsaprot, ka, ievērojot strausa politiku un ignorējot problēmu, tā nepazudīs, bet gan kļūs vēl lielāka, sasniedzot rezultātu, kad pilnīgi izveseļoties vairs nebūs iespējams," pauž radioloģe Ilze Eņģele.
Gan Rīgā, gan reģionos
Valsts apmaksātos pēcskrīninga izmeklējumus Latvijā nodrošina četri specializētie centri – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Piejūras slimnīcā Liepājā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā ļoti būtiska ir cieša sadarbība starp radiologu, ķirurgu, ķīmijterapeitu, staru terapeitu un patologu. Māra Epermane to sauc par komandas darbu. "To uzsver visā pasaulē, ka ir ļoti būtiski, lai centros, kur notiek krūts vēža diagnostika un ārstēšana, valdītu komandas darbs, kur būtu iesaistīti visi speciālisti, kuri iekļauti krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā. Ļoti svarīgi, lai krūts patoloģijas diagnostikā ir iesaistīts radiologs un radiogrāfers jeb radiologa asistents, kas ir specializējies tieši krūts patoloģiju diagnostikā," norāda Māra Epermane.
Ģimenes ārstiem aktīvāk jāiesaistās
Radioloģe Ilze Eņģele norāda, ka pēdējo gadu pozitīvā tendence ir tāda, ka, pateicoties mamogrāfijas skrīningam, aizvien biežāk izdodas atklāt krūts vēzi tā agrīnajā stadijā, līdz ar to pirmās un otrās stadijas krūts vēžu gadījumi sastāda lielāko vairumu – ap 70 procentiem no visiem gadījumiem. Lai sāktu runāt par situācijas uzlabošanos, būtu nepieciešams, lai mamogrāfijas izmeklējumu veic vismaz 75 procenti skrīninga vecuma sieviešu. "Ģimenes ārstiem ir pieejama datubāze, kur var redzēt, vai konkrētā sieviete ir bijusi uz mamogrāfijas izmeklējumu vai nē. Tāpēc domāju, ka arī viņiem būtu jākontrolē, vai sievietes šo skrīninga iespēju izmanto. Nereti es pacientēm jautāju, kāpēc viņas nav laikus griezušās pie ārsta, apmeklējušas skrīningu, uz ko viņas norāda, ka neesot bijušas sūdzības. Bet jāņem vērā, ka agrīnajās krūts vēža stadijās nav nekādu fizisku sūdzību. Mamogrāfijas uzdevums ir atklāt vēzi jau tad, kad tas nav nekā sataustāms un sievietei nav nekādu simptomu. Ja vēzis tiek atklāts šajā stadijā, iespēja izveseļoties ir ļoti liela," stāsta Ilze Eņģele.
Bez papildu resursiem neiztikt
Gan Māra Epermane, gan Ilze Eņģele norāda, ka krūts vēža diagnostikā Latvijā aizvien trūkst kvantitatīvu un kvalitatīvu resursu. Mamogrāfijas skrīninga pamatbūtība ir salīdzināšanā, novērojot pārmaiņas no gada uz gadu. Latvijā šobrīd nav centralizētas datu sistēmas, kas nozīmē, ja izmeklējums veikts, piemēram, Jelgavā, tad citā medicīnas iestādē, piemēram, Rīgā, izmeklējuma rezultāti nebūs pieejami. Ilze Eņģele aicina pacientes, kuras ir veikušas skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu ārpus kāda no četriem specializētajiem centriem, uz kuriem ir nosūtītas tālākai papildu izmeklēšanai, līdzi ņemt mamogrāfijas izmeklējuma attēlus, jo tālāk precizējoša izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi bieži vien nav iespējama, ja nav mamorāfijas attēla.
Der zināt
- No visām onkoloģiskajām slimībām krūts vēzis ir biežākais nāves iemesls sievietēm visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā.
- SPKC dati norāda, ka saslimstība ar krūts vēzi Latvijā pieaug. 2015. gadā pirmreizēji reģistrēto krūts vēža gadījumu skaits bija 1172.
- Pasaulē mamogrāfijas skrīnings sievietēm 50–69 gadu vecumā ir samazinājis mirstību no krūts vēža par 40 procentiem.
- Ja vēzi atklāj ļoti agrā attīstības stadijā, tad vairumā gadījumu izārstēšanās ir pilnīga, kad arī pēc 15 un 25 gadiem nav vēža.
- Lai gan Latvijā kopš 2009. gada ir ieviests valsts organizēts krūts vēža skrīnings, no visām 50–69 gadus vecajām sievietēm iespēju veikt krūts vēža skrīninga izmeklējumu izmanto tikai 35 procenti, neraugoties uz to, ka tas tiek nodrošināts bez maksas. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
- Lai sāktu runāt par situācijas uzlabošanos Latvijā, būtu nepieciešams, lai mamogrāfijas izmeklējumu veic vismaz 75 procenti skrīninga vecuma sieviešu.