Mūsu iecienīto citrusaugļu apelsīnu dzimtene ir Ķīna, taču Eiropas dienvidu apgabalos tos sāka audzēt jau XVI gadsimtā.
Mūsdienās apelsīnus audzē visos kontinentos. No visiem citrusaugļiem vislielāko īpatsvaru veido tieši apelsīni. Vairums apelsīnu netiek apēsti svaigā veidā, bet tiek izmantoti apelsīnu sulas ieguvei.
Apelsīnu kociņš augļus sāk dot apmēram trešajā gadā pēc iestādīšanas, bet vislielākā raža tam ir 20–60 gadu vecumā.
Apelsīnus audzē dažādās vietās, ar dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tos var nopirkt visu gadu, jo, kad vienā reģionā raža beigusies, citā tā sākas. No novembra līdz jūnijam apelsīnus novāc Vidusjūras reģionā, no jūnija līdz novembrim Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā.
Savukārt mandarīnus Eiropā sāka audzēt XIX gadsimtā. Parasti tirdzniecības vietās tie parādās rudenī, bet visīstākais mandarīnu ražas laiks ir ap Ziemassvētkiem. Līdzīgi kā, piemēram, āboliem, arī mandarīniem ir dažādas šķirnes – vieniem ir bieza miza, citiem plāna, vieniem ir vairāk sēklu, citiem sēklu nav vispār, vieni ir lielāki, citi mazāki.
Nereti veikalos tirgo mandarīniem ļoti līdzīgos augļus, kas cenu zīmēs nosaukti par klementīniem. Patiesībā tie vienkārši ir dažādas selekcionētas mandarīnu šķirnes.
Latvijā citrusaugļus ieved no dažādām pasaules valstīm. Ja mandarīnu sezona ir Ziemassvētku laikā, īstā apelsīnu sezona Latvijā sākas pēc Jaunā gada – janvārī, februārī, kad tie nogatavojas Ēģiptē.
Mandarīnus Latvijai piegādā galvenokārt no trim valstīm – novembrī tie parasti tiek ievesti no Spānijas un Marokas, decembrī šīm valstīm pievienojas Itālija. Janvārī un februārī lielākoties nopērkami Marokas mandarīni.
Runājot par ēdiena gatavošanu, nereti tiek lauzti šķēpi par to, vai ir veselīgi ēdienu aromatizēšanai pievienot šo citrusaugļu miziņas. Citrusaugļi jau augot tiek apstrādāti pret kaitēkļiem, bet, lai tie izturētu garo transportēšanas ceļu, tie, tāpat kā vairums dārzeņu un augļu, tiek apstrādāti speciāli. Taču citrusaugļu miziņa ir poraina, un tie var uzsūkt īpaši daudz konservējošo vielu.
Tāpēc ir eksperti, kas uzskata, ka labāk pievienot ēdienam citrusaugļu sulu, nevis miziņas. Vai arī, ja vēlaties ēdienam pievienot tieši miziņas, labāk pirkt bioloģiski audzētus apelsīnus un mandarīnus.
Citi eksperti uzskata, ka citrusaugļu mizās ir ļoti spēcīga esence, kas tos pasargā no ķīmisko vielu ietekmes labāk nekā, piemēram, gludā ābolu miza. Turklāt citrusaugļu miza ir ļoti vērtīga, jo tajā ir daudz vitamīnu, aromātvielu un tai ir daudz lielāka uzturvērtība nekā pašam auglim.
Taču mūsdienās šo problēmu tiešām var atrisināt, izvēloties ēdienam pievienot tādu miziņu, kas sacukurota vai sakaltēta, izmantojot bioloģiski audzētus augļus.