Eksperte teic, ka tādas pazīmes nevar nosaukt. Sēnēm nav izteikta cikliskuma, ka, piemēram, katrs trešais būs baraviku gads. To prognozēt nav iespējams.
Šoruden sēnes, šķiet, ir visur, bet kā meklēt savas sēņu vietas? Inita Dāniele: "Ko nozīmē "savas sēņu vietas"? Pat ja uzliksi GPS, nav jau teikts, ka tā sēne tur būs tieši tajā dienā un laikā."
Latvijā pārsvarā visas tradicionālās ēdamās ir mikorizas sēnes – lai augtu, tām vajag attiecīgo koku, zem kura veidot savu sēņotni.
Ir sēnes, kas ļoti "specializējušās" un aug tikai zem konkrētas sugas kokiem. Ir arī tādas, kam draudzība ar kokiem ir plaša. Piemēram, gailene draudzējas gan ar priedi, gan egli, gan bērzu, gan ozolu. Bet vasaras baravika aug tikai ozolu tuvumā. Priežu baraviku atradīsit tikai priežu mežā. Egļu baraviku – gan pie eglēm, gan bērziem, gan priedēm.
Bērzlapēm ir vairāk nekā 100 sugu – viena draudzējas ar priedi, otra ar bērzu, trešā ar ozolu. Pārsvarā sēņotāji iet uz priežu un egļu mežiem, kur kāds bērzs vai apse pa vidu aug. Zem šiem kokiem arī attiecīgās sēnes aug.
Priežu mežos aug izplatītāko sugu sēnes, tomēr arī tie atšķiras – sausajās, smilšainajās jūrmalas kāpu priedēs aug vienas sugas, dziļāk iekšzemē – citas sugas, jo augsne atšķiras.
Ejot sēnēs, drīzāk ir jāskatās, kur ir lijis un kur mitrums uzkrājies."
Vai sēnēs noteikti jāiet no rīta – tās izaug pa nakti? "Ja lietus līst caurām dienām un naktīm, tad ir vienalga, kad iet sēnēs. Bet ja līst nedaudz un ir silts, tad no rīta augsnē būs vēl saglabājies mitrums un sēnes būs svaigākas. Līdz pēcpusdienai tās jau var būt apkaltušas."
Cik garš ir sēnes mūžs no mirkļa, kad tā svaiga un kraukšķīga izlien no sūnām, līdz brīdim, kad tā tārpaina sabrūk? "Ja ņemam par piemēru beku, tad tai dzīves cikls piemērotos laikapstākļos varētu ilgt kādu nedēļu. Taču, ja laiks karsts un sauss, tā pārkalst dienas laikā. Ja laiks ir ļoti slapjš, tad sēnes pārmirkst un arī ātrāk aiziet bojā."
Vēl Inita Dāniele uzsver, ka "cilvēkiem nav jābūt badakāšiem, nav jāvāc maziņos "bēbīšus", kas tikko aizmetušies, un soctīkolos jāplātās ar milzīgiem izrautu sēņu kalniem.
Labi, ja tās ir gailenes. Tās vismaz ir pacietīgas un izturīgas sēnes – augs arī izmīdītās, nostaigātās vietās. Bet, piemēram, bekām nav gaileņu izturības."
Vēl der zināt – ievācot pavisam mazas sēnītes, pat neredzam, vai tām apakšā zem cepurītes ir stobriņi (visām bekām) vai lapiņas (pienainēm, bērzlapēm, gailenēm, arī indīgajām mušmirēm). Piemēram, zaļā mušmire būs indīga arī, tikko no zemes izlīdusi, bet, kniepadatas lielumā vācot, to var sajaukt ar citām sēnēm.
Sēne ir jāvāc tādā vecumā, kad tā ir izaugusi tik liela, ka var pateikt sugu. Lai var redzēt, vai zem cepurītes ir lapiņas vai stobriņi, vai uz kātiņa gredzens – tāds ir ļoti indīgajai zaļajai un baltajai mušmirei.