Un tomēr. Etiķetes vienmēr ir vīna izkārtne, vienlaikus – tirdzniecību veicinošs mārketinga instruments vīna tirgū, kur valda sīva konkurence.
Slavenu vīnsaimniecību etiķetes ar pazīstamiem simboliem vai krāsām, piemēram, Chateau Latour tornītis vai Robert Weil vīna muiža uz debeszila fona, iedarbojas kā signāls neatkarīgi no tā, kāda informācija sniegta uz etiķetes.
Bordo vīnu etiķetes
Ļoti stingri priekšraksti paredzēti Bordo vīniem. Bez vīna nosaukuma vai vīna muižas (Chateau) uz etiķetes jānorāda kvalitātes pakāpe, izcelsmes apzīmējums, ražas gads, īpašnieka vārds, alkohola saturs.
Izvēloties franču vīnus, līdzās kvalitātes pakāpei Premier Cru, Grand Cru, ar ko atšķiras Bordo un Burgundijas vīni, jāpievērš uzmanība arī apzīmējumiem AC (Appellation Contrôlée – augstākās kvalitātes vīni no noteikta vīnkopības apgabala) vai AOC (Appellation d’Origine Contrôlée – vīni ar stingri noteiktu izcelsmi un stingri ievērotiem ražošanas nosacījumiem. Šie saīsinājumi norāda, ka vīnu izcelsme un kvalitāte tiek stingri kontrolēta. AC vīni ir Eiropas Savienības tiesību aktos minēto kvalitatīvo vīnu franču versija. AC galvenā nozīme ir ģeogrāfiskajai norādei, lai noteiktas markas vīnus aizsargātu no nosaukuma viltus izmantošanas.
Itālijas vīnu likums
Tāda pati kontrolēta sistēma ir noteikta Itālijas vīnu likumā. Sistēma tika ieviesta 1963. gadā, neilgi pēc tam kad ar Romas līgumu Itāliju izveidoja par Eiropas Ekonomisko kopienu. Itālijā vīna kontroles sistēma tika veidota pēc Francijas AOC likumiem.
Tos vīnus, ko Francijā apzīmē ar AOC, Itālijā ar DOC (Denominazione di origine controllata). DOC paredz, ka vīnam jāatbilst noteiktam kvalitātes standartam un jābūt ražotam noteiktajā reģionā.
Vēlreiz Itālijā tā tika pārskatīta 1992. gadā, lai atbilstu jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ieviešot vispārīgāku nosaukumu Denominazione di Origine Protetta (DOP) pārtikas produktiem un lauksaimniecības produktiem, tostarp vīniem. Lai saskaņotu lauksaimniecības politiku visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīs, tostarp Itālijā, lietotie apzīmējumi ES bija jāreģistrē līdz 2011. gada beigām.
Indicazione Geografica Tipica (IGT) tika izveidots 1992. gadā, lai atpazītu neparasti augsto vīnu klases kvalitāti, kas pazīstama kā Super Tuscans un kopumā būtu līdzvērtīga franču galda vīniem, ko apzīmē Vin De Pays. IGT vīniem marķējumā jānorāda to radīšanas vieta, taču tie neatbilst stingrāku DOC prasībām, kas paredzēti, lai aizsargātu tradicionālos vīnus, piemēram, Chianti vai Barolo.
Taču atšķirībā no IGT DOC definīcijās parasti ir noteikti stingrāki papildu noteikumi par atļautajām vīnogu šķirnēm, ražu daudzumu, minimālo nogatavināšanu, tostarp mucu izmantošanu, minimālo alkohola saturu. Vīni ar marķējumu DOC jāpārdod pudelēs, kuru tilpums nepārsniedz 5 litrus.
Vēsturiski DOC statuss tika izmantots, lai klasificētu citus pārtikas produktus, piemēram, sierus, olīveļļu un etiķi, bet tagad pārtikas produktiem tiek izmantots Denominazione di Origine Protetta (DOP).
Spānijas stingrie noteikumi
Spānijas vīnu likumā iekļauti noteikumi par vīnu ražošanu, pārdošanu, papildus iekļautas nostādnes par vīnu kvalifikāciju, kvalitātes kategorijām, izcelsmes apzīmējumiem, kā arī par pudeļu formu un etiķetes saturu.
Piramīdas augšgalā atrodas DOCa (Denominación de Origen Calificada) vīni. Vīnogām, kuras izmantotas šo vīnu ieguvē, jābūt no noteikta vīnkopības apgabala. Turklāt ir stingri noteikta vīnogu maksimālā ražība, kas ir mazāka nekā citu kvalifikāciju vīniem. DOCa vīniem papildus kontrolē, vai vīnogu šķirnes, vīndarīšanas metodes un izturēšanas laiks atbilst likumā noteiktajām prasībām.
Vīnus, kam norādīta ģeogrāfiskā izcelsme un kam piemīt drīzāk reģionāls raksturs, Spānijā apzīmē ar nosaukumu Vino de la Tierra (VdlT).
Vēl ir komerciālie vīni Vino Comarcal (VC). Zemākā spāņu vīnu kvalitātes pakāpe ir galda vīni Vino de Mesa (VdM).
Savukārt, lai iegūtu apzīmējumu Crianza, vīnam ir jābūt izturētam vismaz divus gadus, no tiem sešus mēnešus – ozolkoka mucās (Riohas apgabalā – pat 12 mēnešus).