Zinātnieki no Šveices Federālā ūdens pētniecības un tehnoloģiju institūta secinājuši, ka atsevišķos reģionos, piemēram, Tičīno reģionā valsts dienvidos "zelta koncentrācija notekūdeņos un kanalizācijas ūdeņos ir gana liela, lai potenciāli būtu vērts domāt par tā iegūšanu".
Pētnieki norādījuši, ka zelts ūdenī, visticamāk, nonācis, jo reģionā atrodas vērā ņemams skaits zelta rafinēšanas rūpnīcu.
Ņemot paraugus 64 ūdens attīrīšanas iekārtās, secināts, ka notekūdeņos ik gadu "aiztek" arī aptuveni trīs tonnas sudraba aptuveni 1,43 miljonu eiro vērtībā.
Pētījumā, kura rezultāti publicēti otrdien, secināts, ka ūdenī atrodami arī citi metāli, piemēram, iterbijs (150 kilogrami), neodīms (1500 kilogrami) un gadolīnijs (1070 kilogrami).
Norādīts, ka šāda koncentrācija, izteikta kilogramos gadā, varētu šķist liela, tomēr ikdienā nav bīstama nedz videi, nedz cilvēkam.
Jāatgādina, ka Šveice ir pasaules zelta rafinēšanas meka - caur Šveici plūst teju 70% pasaules zelta, vēsta Bloomberg.
trusis nejaukais