Pašlaik esam attīstījušies krietni tālāk – kopš ģildēm viduslaikos un industriālās revolūcijas, no 19. gadsimta pasaulē pakāpeniski sāka radīt normatīvos aktus, kas aizsargā preču zīmes, ražotājus un vienlaikus arī patērētājus, jo galu galā tas garantē produkta autentiskumu.
Līdz šā gada 20. martam ikviens uzņēmums, kurš pērn ir reģistrējis savu preču zīmi, ir aicināts startēt Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Dizaineru savienības organizētajā prestižākajā konkursā rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā “Gada preču zīme 2021”. Plašāka informācija par konkursu ir pieejama, Pantentu valdes mājaslapā.
Par godu konkursam atskatīsimies uz dažām pasaulē vecākajām preču zīmēm un šo uzņēmumu stāstiem! “Ja raugāmies vēstures līkločos, tad varam atklāt, ka īstenībā mūsdienās lietojam neskaitāmus produktus, kuru preču zīmes ir tapušas vēl 19. gadsimta sākumā. Un tas tikai parāda, cik liels spēks ir rūpēm par zīmolu, par preču zīmi un tās saglabāšanu ilgtermiņā,” uzsvēra Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Čehu alus “Pilsner” – reģistrēts 1859. gadā
Šī preču zīme pastāv vairāk nekā 160 gadus un, kā savā blogā norāda čehu jurists, kurš specializējas patentu reģistrācijā, tad arī Čehijas preču zīmju reģistrā tā ir sistemātiski atjaunota ik pēc desmit gadiem un joprojām ir spēkā.
Batalauskis skaidro, ka arī šobrīd Latvijas normatīvie akti paredz, ka preču zīme ir jāatjauno ik pēc desmit gadiem. "Pirms katra desmit gadu termiņa beigām īpašnieks var izlemt, vai viņš vēlas no reģistrācijas atteikties vai to atjaunot, samaksājot noteikto pagarināšanas maksu. Ik gadu Patentu valdē no jauna iesniegto preču zīmju pieteikumu skaits ir lielāks nekā pieteikumu skaits preču zīmju atjaunošanai," pastāstīja Patentu valdes direktors.
Plašākai publikai šis alus ir zināms “Pilsner Urqiuell”. Miestiņš joprojām top darītavā, kas savu atrašanos vietu Čehijā, Plezņā (vācu valodā Pilzene), nav mainījusi kopš tās dibināšanas 1842. gadā. Tāpat ražotājs savos publiskajos materiālos uzsver, ka kopš pašiem pirmsākumiem nav mainītas arī alus izejvielas.
Dažos avotos norādīts, ka šis ir pasaulē pirmais gaišais “lager” tipa alus, taču citos minēts, ka tas drīzāk jauna tipa alus, kas kļuva par sava veida šablonu lielākajai daļai aliem pasaulē. Par “Pilsner” tēvu dēvē bavāriešu aldari Josefu Grollu, kuru tolaik Pilzenes birģermeistari uzaicināja radīt tādu miestiņu, kas garšo tieši šā reģiona iedzīvotājiem.
“Original deviled ham” – reģistrēts 1870. gadā ASV
Par šo, kā mēdz teikt, vēsturnieki strīdas, taču uzskata, ka šī ir viena no vecākajām reģistrētajām preču zīmēm ASV (vismaz tā apgalvo pats uzņēmums). Turklāt tā joprojām ir spēkā.
“Original deviled ham” sastāvā ir malts, vītināts šķiņķis, kas sajaukts ar pikantām garšvielām, piemēram, čili pipariem, kajēnas pipariem vai sinepēm. Šo konservēto šķiņķi “The William Underwood Company” sāka ražot 1868. gadā, bet jau 1870. gadā uzņēmums reģistrēja produkta logo.
Iespējams, ka mums ir jāpateicas tieši šim produktam, ka arī mūsdienās varam droši lietot metāla bundžās konservētus produktus. Pirmo reizi ideja, ka produktus ilgākai uzglabāšanai var konservēt un ievietot metāla bundžās, esot radusies Napoleona karu laikā ar Krieviju. Taču tieši “The William Underwood Company” dibinātāja mazdēla Viljama Līmana Andervuda sadarbība ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta biologu Samjuelu Keitu Preskotu 1895. gadā rada risinājumu, kā iznīcināt karstuma izturīgās baktēriju sporas. Tā tika uzlabota konservētās pārtikas drošība un ilgmūžība.
Lielbritānijas alus “Bass” – reģistrēts 1876. gadā
Lielbritānijā normatīvie dokumenti, kas regulēja preču zīmju reģistrāciju, stājās spēkā 1875. gadā. Pēc gada sāka strādāt arī valsts Patentu birojs, un pirmā preču zīme, kas tajā tika reģistrēta, bija alus darītājs “Bass Company”. Starp citu, šis alus tiek darīts vēl joprojām un preču zīme ir spēkā.
Alus darītavu “Bass” 1777. gadā Anglijā, Bērtonā pie Trentas, nodibināja Viljams Bass. 100 gados “Bass” kļuva par lielāko alus darītavu pasaulē, ik gadu saražojot vairāk nekā vienu miljonu barelu miestiņa. 19. gadsimtā to varēja atrast visā Britu impērijā. Arī šobrīd šis alus ir plaši pieejams pasaulē un to daudzi atpazīst pēc tam raksturīgā zīmola, proti, logo ar sarkano trijstūri.
Vācijas vecākā spēkā esošā preču zīme “Stabilo boss” – 1896. gads
Droši vien tikai retais nav rokās turējis “Stabilo Boss” spilgtos flomāsterus. Tos rotā atpazīstams logo – gulbis, kas ir saistīts ar šīs kompānijas nosaukumu un saknēm, proti, “Schwan-Stabilo Group”. “Schwan” vāciski nozīmē “gulbis”. Uzņēmums dzima 1855. gadā, kad tajā apvienojās divas kompānijas – kosmētikas ražotājs “Schwan Cosmetics International Gmbh” un rakstāmlietu ražotājs “Stabilo International Gmbh”.
Daži interesanti fakti. 1925. gadā “Stabilo” radīja pirmo uzacu zīmuli, kura pamatā bija “dermatogrāfs”, ko izmantoja ārsti, lai pirms operācijas veiktu atzīmes uz ādas. Savukārt 1971. gadā uzņēmums laida klajā vēl tobrīd neredzētu jaunumu – flomāsteru luminiscentu tinti neona dzeltenā krāsa. Izgudrojuma autors bija viens no kompānijas vadītājiem Ginters Švanhausers. Ar šo viņš mainīja, kā strādā un uztver tekstus visā pasaulē, un viņa sasniegumu ietvēra 20. gadsimta izgudrotāju sarakstā.
Vēsturiskas preču zīmes, ko vērts ir izcelt – “Coca-Cola” un “Kodak”
Zīmols ar vairāk nekā 130 ilgu vēsturi – “Coca-Cola”. To joprojām ierindo starp vērtīgākajiem un atpazīstamākajiem zīmoliem. Kā vēstīts uzņēmuma tīmekļa vietnē, tad 1886. gada 8. maijā Dr. Džons S. Pembertonts pabeidza dzēriena formulas izstrādi, taču viņa grāmatvedis Franks M. Robinsons ir bijis tas, kas ieteicis nu jau slaveno preču zīmi. Viņam šķitis, ka divi “C” izskatīsies labi reklāmā. 1893. gadā šo preču zīmi reģistrēja ASV Patentu un preču zīmju iestādē.
Neliedzami leģendārs vārds un preču zīme ir arī “Kodak”. Kaut arī pēdējos gados uzņēmumam nav klājies viegli, tomēr mūsdienu “pašiņu karaļi” vai citi amatierfotogrāfi nepastāvētu, ja nebūtu “Kodak”. Pateicoties šīs firmas pamatlicējiem, rādās pārnēsājamie fotoaparāti, fotogrāfiju filmiņas, kinetoskops, kas bija viena no svarīgākajām ierīcēm filmu industrijas attīstībā. Krietni vēlāk “Kodak” bija arī tie, kas izgudroja digitālo fotogrāfiju. Džordžs Īstmens 1888. gadā reģistrēja vārdu, kas neko nenozīmē, - “Kodak”, vēlāk skaidrojot, ka viņam vienkārši paticis burts “K” un šķitis, ka vārdam ir jāsākas un jābeidzas ar vienu un to pašu burtu.
Pirmā reģistrētā preču zīme Latvijā – AS “Maikapar” papirosiem
Pirmās četras preču zīmju aizsardzības apliecības Patentu valde izdeva 1922. gada 18. janvārī Rīgā esošajai tabakas fabrikai AS “Maikapar”, kas dibināta 1887. gadā. Proti, “Riga, 1910 – 10 gab.”. Riga, 1901- 25 gab.”, “1201 – 10 gab.” un “1201 – 25 gab”. Tiesa, visas četras preču zīmju aizsardzības apliecības dzēsa 1923. gada maijā.
Jāpiebilst, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šī fabrika bija no lielākajiem un tehniski vislabāk aprīkotajiem tabakas ražošanas uzņēmumiem, gadā ražojot pāri par 2,5 miljoniem dažādu marku papirosu, kas savu produkciju eksportēja uz Ameriku, Ķīnu, Indiju, Āfriku, Eiropu un Krieviju.
No 1945. gada līdz 1992. gadam uzņēmums darbojās kā “Rīgas tabakas fabrika”, vēlāk fabrikai mainījās gan īpašnieki, gan nosaukumi līdz tā beidza savu darbību 2010. gadā.
Starp citām vecākajām Latvijā reģistrētajām preču zīmēm var minēt 1926. gada 15. maijā šokolādes un konfekšu fabrikas AS “Union” etiķeti ar putna zīmējumu “Sarkankrūtītis”, ko lietoja konfektēm un šokolādēm. AS “Union” (K.Judins un ko) bija viens no salīdzinoši nelielajiem saldumu ražotājiem, kas darbojās pirmās Latvijas Republikas laikā un atradās Rīgā, Pērses ielā.
“Preču zīme, protams, ir kas vairāk nekā vēsture un stāsts par un ap zīmolu vai produktu. Tā ir vērtība – it sevišķi, ja produkts attīstās un dzīvo līdzi laikmetiem, nesot ieguvumus gan tā radītājiem, gan tautsaimniecībai un tā arī plašākai sabiedrībai. Tieši tāpēc jau deviņus gadus sadarbībā ar partneriem rīkojam konkursu “Gada preču zīme”, lai izceltu šā ieguldījuma nozīmi uzņēmējdarbībā un valsts ekonomikā,” teica Agris Batalauskis.
Konkursā “Gada preču zīme 2021” uzņēmēji ar pērn reģistrētām preču zīmēm vēl var pieteikties līdz 2022. gada 20. martam ieskaitot. No 28. marta līdz 10. aprīlim par preču zīmēm varēs balsot arī Latvijas iedzīvotāji, bet no 11. līdz 14. aprīlim savu vērtējumu izteiks žūrija. Konkursa uzvarētāji tiks noskaidroti, ņemot vērā sabiedrības balsojuma rezultātus un žūrijas komisijas vērtējumu. Ir paredzēts, ka apbalvojumi tiks pasniegti Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā, 2022. gada 26. aprīlī