Diktāta organizatori skaidro ievērojamu dalībnieku skaita kāpumu galvenokārt ar kampaņu sociālajos tīklos. "Šogad pirmo reizi samērā plaši informējām interesentus par notikumu arī sociālajos tīklos. Un ne jau velti tie ir "tīkli" – izlasot saistošu ziņu, bērni to nodod tālāk vecākiem un vecvecākiem. Proti, strādā "sarafāna radio", un mēs sasniedzam arī to auditoriju, kura nemaz nelieto mūsdienu komunikācijas kanālus," stāsta diktāta autore un organizatore Olga Sukonnikova. "Taču arī tradicionālo mediju interese šogad ir krietni lielāka nekā iepriekšējos gados," viņa piebilst.
Astoņi labākie darbi tika rakstīti tiešsaistē (7 Latvijā, 1 Nīderlandē), 2 – klātienē Liepājā, pa vienam Rīgā, Jēkabpilī un Jelgavā, kur diktāts šogad notika pirmo reizi. Arī Cēsis kā pasākuma norises vieta šogad uzņēma diktāta dalībniekus pirmo reizi. Jāatzīmē, ka vienu no trīspadsmit labākajiem darbiem ir uzrakstījusi 17 gadus jauna vidusskolniece, bet vienīgo kļūdu, rakstot vārdu "zeme" ar lielo burtu, pieļāvusi vien 14 gadus jauna rīdziniece. Šāds rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir skaidrojams gan ar krietni lielāku kopēju dalībnieku skaitu, gan arī ar pašu tekstu, kuru gan diktāta dalībnieki, gan arī tā autors vērtē kā "vienkāršu".
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 11 (4 ortogrāfijas, 7 interpunkcijas), turklāt "tiešsaistes ļaudis" pieļāva mazāk kļūdu – vidēji 10 vienā darbā (3 ortogrāfijas, 7 interpunkcijas) – nekā klātienē rakstošie, kuri kļūdījās vidēji 12 reizes, pieļaujot 5 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 263. 18 diktāti netika pieņemti pārbaudei diakritisko zīmju trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka tie bija uzrakstīti tikai daļēji.
"Rakstītāji var pateikties diktoram Kasparam Znotiņam par precīzu vārdu izrunu – ortogrāfijas kļūdu šoreiz bija mazāk nekā citkārt. Visvairāk kļūdu diktātu labotāji manīja saikļa “ne tikvien – bet arī” rakstībā. Patīkami, ka apgūta darbības vārda pagātnes formas rakstība, nepazaudējot piedēkli - ī - tādos vārdos kā "lielījās", "solīja". Problēmas sagādāja vēlme personificēt – dalībnieki rakstīja ne tikvien vārdu "velns", bet arī "ciems", "pasaule" ar lielo sākumburtu. Interpunkcijā galvenās grūtības radījuši tiešās runas teikumi, neprasme ieraudzīt divdabja teiciena sākumu. Arī teikuma daļas bieži vien netika atdalītas, piemēram, teikumā "Dievs ieklepojās, un pienotava pajuka". Palīgteikums, kurš izrādījies īpaši labi paslēpts un daudziem sagādāja grūtības, bija teikumā "Velnam pagāja gadsimts, līdz viņš atguvās". Tāpat atsevišķi diktēti teikumi tika sapludināti vienā," komentējot diktāta rezultātus, uzsver pasaules diktāta latviešu valodā līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža.
Vairākums dalībnieku kā dzimto valodu norādīja latviešu (1524 cilvēku jeb 92%), 101 cilvēku jeb 6% – krievu, pārējie 2% – latgaliešu, lietuviešu, poļu, rumāņu un igauņu valodas. Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt izglītības līmeni, taču 464 bakalauri, 439 maģistri un 18 doktori ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem, diktātu rakstījuši arī 70 pamatskolas audzēkņi un 91 vidusskolēns.
Tradicionāli arī šogad sievietes bija čaklākas nekā vīrieši. Visu dalībnieku vidū 1380 jeb 84% bija daiļā dzimuma pārstāves, bet 256 jeb 6% – stiprā dzimuma pārstāvji. Turklāt skaita ziņā diktātu visvairāk rakstīja Ievas (37), Zanes (34) un Elīnas (33), kā arī Jāņi (21), Kristapi (9) un Edgari (7). Interesanti, ka no trīspadsmit diktātiem bez kļūdām divus uzrakstīja Zandas.
Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 608 cilvēki – Rīgā (315), Liepājā (69), Rēzeknē (32), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (12), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (52). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairākums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (936), citi bija no Lielbritānijas (24), Vācijas (18), Spānijas (6), Zviedrijas (5), Igaunijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes (katrā pa 4), pa trim no Grieķijas un Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Lietuvas, Norvēģijas, pa vienam no Somijas, ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras.
300 vārdu garo diktātu īpaši šim nolūkam ir radījis pazīstamais rakstnieks Andris Akmentiņš, un tiešraidē to lasīja aktieris Kaspars Znotiņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača.
Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus ceturto reizi pēc kārtas norisinās visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents.
Šogad labāko rezultātu ieguvēji pirmo reizi tiks apbalvoti ar balvām – vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas un biļetēm uz Jaunā Rīgas teātra izrādēm (labākajiem rakstītājiem no Rīgas). 2017. gadā III pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē visā pasaulē rakstījuši 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.
Iniciatīvu atbalsta LU HZF, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Liepājas pilsētas dome, Ventspils Augstskola, Valmieras pilsētas pašvaldība, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle, Jelgavas pilsētas dome, biedrība Restart.lv, Jaunais Rīgas teātris, Radio Skonto un Skonto+, Latvijas sabiedriskie mediji, kā arī uzņēmumi Jāņa Rozes grāmatnīca, Antalis, Europrint, F64, Cube, Makonix un Data Security Solutions.