Tveicīgajā dienā pa zaļo zāli, cēli izslējusi galvu, pastaigājas vīriešu kārtas iguāna. Nevis kāds mazulis, bet ap pusotru metru garš un aptuveni četrus kilogramus smags, krāšņs, diezgan masīvs un pēc izskata nopietns rāpulis. Tā saimnieks Emīls Bordeliuss drošina mani nebaidīties un noglaudīt spilgti oranžo radījumu, vārdā Salvadors, taču es atturos, jo mājas mīluļa aste ir gana iespaidīga. Teikšu – no skata kārtīga nūja. Mani vērojot, iguāna spēcīgi sit asti pa labi un pa kreisi. Dabā aste iguānām palīdz cīnīties ar ienaidniekiem – plēsīgajiem putniem.
Uzreiz savējais
Emīls paņem Salvadoru rokās. Saulē dzīvnieks laistās spilgti oranžā krāsā, kaut pirms sešiem gadiem, kad ģimene to nopirka Dino zoo veikalā, iguāna esot bijusi spilgti zaļa. Salvadors ir legāli iegādāts, viņam ir pase. Mazs būdams, Salvadors aizvests uz Rīgas zoodārza veterināro ambulanci pārbaudīt veselību. Daktere nopriecājusies – veselīgs tipiņš.
Emīls atceras: "Cilvēki runā, ka iguānām sarežģīts raksturs, tās esot agresīvas. Salvadoru no pirmās dienas izjutām kā mūsējo, viņš labi ēda un mierīgi gulēja terārijā. Iguānas diendusu neguļ, toties vakarā Salvadoram tāda mode – viņš ierāpjas gultā un momentā aizmieg. Tad es viņu paņemu rokās, pārceļu uz terāriju, un viņš, acis nepaverot, guļ tālāk."
Terārijs ir Salvadora guļamistaba, dienas lielāko daļu viņš pavada dzīvoklī, bet labā laikā uzturas ārā. Tiesa, monstriņš visu laiku jāuzmana, jo skrien viņš ļoti ātri un ir bezgala ziņkārīgs. "Savā bērnībā viņš drīzāk bija mazs pērtiķēns, nevis ķirzaka – rāpulim ļoti patika rāpties kokos. Tagad vairāk pa zemi dzīvo. Vakar kaimiņi sauca, lai paņemot Salvadoru, esot ieklīdis pie viņiem mājā. Citā reizē ķirzaka norāpās no balkona un devās komunicēt ar kaimiņu rotveileru Robi. Suns brīnījās, redzot savā teritorijā tādu citplanētieti."
Kā visām iguānām, arī Salvadoram patīk kontaktēties ar cilvēkiem. Šī iemesla dēļ ķirzaku cienītāji zaļās iguānas labprāt tur mājās. Lūk, kaut kas Salvadoru piesaistījis Aivarā – iguāna seko fotogrāfam pa pēdām un pozē gan uz koka stumbra, gan uz akmens flīzēm, gan uzrāpjoties grāmatplauktā, gan nezin no kurienes atnesot savu mantiņu – gumijas rotaļlietu. Emīls smej – Salvadoram laba atmiņa, rotaļlietu viņš pirms vairākām dienām noslēpis dārzā, tagad atnesis palepoties. Salvadors, kā piekrītot Emīla teiktajam, strauji klana galvu augšup lejup. Nokāries rīkles maiss plandās saulē kā karogs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!