Nāves parādnieks
Pelēki lietainā dienā piebraucam pie privātmājas Stopiņu novadā. Pie vārtiem pieskrien skaists mitelčnaucers. Uzminu, ka tas ir Rufuss, kaut fotogrāfijā, ko Kaspars Staudžs iepriekš atsūtīja datorā, suns fotografēts pagājušā gada septembrī, un šamējais tajā bildē redzamajam nemaz nav līdzīgs.
Šis ir bēdīgs stāsts ar labām beigām. Rufusa dzīves sākums bija daudzsološs. Viņš dzimis labā audzētavā, saimniekam atdots ar izciliem radurakstiem, bija skolots un varbūt arī mīlēts. Kad Rufusam bija astoņi gadi, viņa saimniekam piedāvāja doties misijā uz ārzemēm. Kaspars Staudžs spriež: "Visādi var būt, taču nav ne karš, ne pasaules gals, un es nevaru saprast, kāpēc tas cilvēks nevarēja nokārtot sava suņa dzīvi. Ir daudz biedrību un patversmju, kam varētu lūgt suni pieskatīt. Saimnieks lēma suni uzticēt cilvēkam, kuram, iespējams, bija alkohola vai nopietnas veselības problēmas un kurš par dzīvnieku nevarēja un negribēja rūpēties. Suns ilgu laiku dzīvoja šķūnī, netika lāgā ne barots, ne dzirdināts, par ārā vešanu nemaz nerunājot, un tad, par laimi, nokļuva patversmē Ulubele."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
paldies
...