Ieaug Vītolos
Ar visu GPS līkumojam pa lauku ceļiem un nekādi nevaram atrast pareizo pagriezienu uz Vītoliem. Beidzot. Tad gandrīz iestiegam dubļu vannā, jo līdz šai dienai lijis uz nebēdu. Kad braucam, par laimi, nelīst, un beidzot laimīgi pieripojam pie Vītoliem. Pa labi pļavā trīs zirgi, par mūsu ierašanos skaļi ziņo vidēja auguma suns, apkārtnē neviena cilvēka. Tad no mājas nāk Māris Ozols un Kristīne Lūkene ar mazu puišeli uz rokām. Māris ved pie zirgiem, pa ceļam stāstot Vītolu vēsturi. Šīm mājām tā iesniedzas 1867. gadā. Agrāk mājas sauktas par Vīteļiem. Tās būvējis zviedru barons, tad nākuši citi cilvēki, citas paaudzes. Mājas pārtapušas par Vītoliem, un pamazām laikazobs tās saēdis.
Vītolu tagadējais saimnieks Māris Ozols Rīgā izmācījās par zobu tehniķi, uzkrāja pieredzi un krīzes gados aizbrauca uz Vāciju. Tur pusceļā starp Hamburgu un Ķīli Neiminsterē atrodas viena no vecākajām zobu tehnikas laboratorijām Vācijā. "Iznāca tā, ka citi par meistarklasēm maksāja lielu naudu, bet man vēl piemaksāja, jo tur strādāju." Laboratorijā Māris satika Kristīni, arī zobu tehniķi. 2014. gadā atvaļinājuma laikā Kristīne atbrauca uz Latviju, un viņai iepatikās gan zeme, gan cilvēki. Visbiežāk aizbraucēji no Latvijas neatgriežas. Māris saka: "Mēs abi nolēmām, ka brauksim, dzīvosim un strādāsim Latvijā. Mums ir dzīvoklītis Bērzainē, bet pirms četriem gadiem, kad Kristīne jau bija gaidībās, nopirkām Vītolus un apkārtējo zemi piecu hektāru platībā, kas robežojas ar Briedes upi. Es nobrucināju veco kūti, un uz tās pamatiem uzcēlām zobu tehnisko laboratoriju. Nākamgad ēkas otrā galā mums būs dzīvoklis ar studijtipa virtuvi pirmajā stāvā un divām guļamistabām otrajā. Tas ietaupīs laiku, ko tagad pavadām ceļā. Laika mums joprojām pietrūkst, un to nevar nopirkt ne par kādu naudu. Pagaidām vasarās dzīvojām šeit vagoniņā."
Kristīne saprot latviešu valodu un arī runā, bet valoda vēl jāpucē, tāpēc Māris runā vairāk un pa reizei tulko Kristīnes vācu valodā teikto.
Piedāvājot savus zobu tehniķu pakalpojumus zobārstniecībās Cēsīs, Valmierā un Rūjienā, Māra un Kristīnes kvalitatīvais darbs drīz ieguva atzinību. Tagad darba pat ir par daudz, bet viss tiek paveikts laikā un kvalitatīvi.
Mazais Leonards dienas vada bērnudārzā Bērzainē, bet gada sākumā viņš bija mazliet apslimis, pagaidām "atrodas uz slimības lapas", tāpēc priecīgi šiverē laboratorijas telpās kopā ar vecākiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Faktiirspītīgi