Vīrietis noraidījis pašvaldības piedāvāto nakšņošanas vietu bezpajumtnieku patversmē, norādot, ka tās kvalitāte ir zema.
Vīrietis arī uzsvēris, ka dzīvošana patversmē neveicinātu viņa spējas atgriezties neatkarīgā dzīvē.
Tā vietā bezpajumtnieks vēlējies dzīvot teltī, kuru viņš varētu uzcelt uz kāda pašvaldībai piederoša zemes gabala Stokholmas nomalē.
Vīrietis no Stokholmas sociālā dienesta lūdza 10 200 kronu (810 latu) pabalstu, lai iegādātos telti, matraci, guļammaisu un mugursomu.
Stokholmas sociālais dienests sākotnēji noraidīja bezpajumtnieka prasību, taču viņš to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, kas lēma vīrieša labā.
Tiesa secināja, ka šāds risinājums nekādā veidā neapdraud vīrieša veselību, kā arī nav nekādā veidā nepiemērots.
Turklāt pašvaldībai telts aprīkojuma subsidēšana izmaksā tikpat, cik cita veida dzīvesvietas risinājumi, kādus iepriekš Stokholmas municipalitāte piedāvājusi vīrietim.