Melnos stārķus, kuru ligzdas notikumiem ikviens interesents var sekot līdzi ar tiešsaistes kameru palīdzību, jau iepriekš nodēvējuši par Ozolu un Zīli.
Pirmais ligzdā viens no melnajiem stārķiem šajā pavasarī atgriezās 26.martā, bet pēc ilgas gaidīšanas pagājušajā nedēļā, 7.aprīlī, ligzdā ieradās arī mātīte.
Kā skaidro melno stārķu pētnieks un ornitologs Māris Strazds, kavēšanās iemesls, visdrīzāk, ir laikapstākļi, kas pēc Lieldienu jaukā laika bija izteikti nelabvēlīgi lidošanai. Tie ļoti agrie putni, kas paspēja pirms tam, bija klāt, bet pēc tam vairāk nekā nedēļu nekas nenotika.
Tāpat ornitologs vērš uzmanību uz to, ka šovasar putniem varētu būt grūtības ar barības meklējumiem, jo mežs, kurā ir ierīkota Ozola un Zīles ligzda, ir stipri sausāks salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari.
Ņemot vērā to, ka pagājušās vasaras otra puse un rudens bija ārkārtīgi sauss, var sagaidīt, ka šogad atkārtosies situācija, kāda bijusi jau divreiz kopš 1979.gada, kad ornitologi sāka sekot norisēm stārķu ligzdošanas sekmēs. Pēc ļoti sausas vasaras nākamais ir "bada gads", kad ir vissliktākās ligzdošanas sekmes, skaidro Strazds, piebilstot, ka var arī kļūdīties, jo tās ir tikai prognozes.
Jau ziņots, ka šogad var novērot to pašu melno stārķu ligzdu, kurai tiešsaistes kamera tika uzstādīta pagājušajā gadā. Ligzda atrodas Zemgales mežos, nelielas upītes krastā, kādā vecā ozolā. Pagājušajā gadā melno stārķu pāris sāka perēt četras olas, tomēr piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kā rezultātā ligzdā palika divas olas, kas gan tika sekmīgi izperētas.
Ligzda ir zināma jau kopš 2013.gada, bet par tās iemītniekiem vairāk izdevies uzzināt tikai 2014.gadā, kad ligzdā veiksmīgi izaudzināti divi stārķu mazuļi.
Melnais stārķis ir augumā mazliet mazāks par balto stārķi. Eiropā šī putnu suga ir reti sastopama, tāpēc ir īpaši aizsargājama. Latvijā pēdējos 20 gados melno stārķu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi.