Tas nozīmē tikai to, ka viena mēnešbalva - makšķerēšanas piederumu firmas _Salmo_ jauno auklu kompekts - paliek bez laimīgā saņēmēja. Šādā situācijā aizvadītajā mēnesī jebkuras zivs sūtījums, ja tam fotogrāfijā klāt redzama _Diena,_ varēja saņemt mēnešbalvu.
Gaidām zivis
Mums ir samērā skaidrs, ka zivjubildes septembrī netika sūtītas ne jau tāpēc, ka presi tagad lasītu retāk, un arī ne tāpēc, ka septembrī neviens Latvijas makšķernieks nebūtu izvilcis tādu zivi, kuru nav kauns citiem rādīt. Vaina meklējama vienā no šāgada konkursa mēnešbalvu ieguvējiem - Jūlija zivī, Viktora Jesika izvilktajā 65 kilo samā. Kad makšķernieks tādu ierauga avīzē, viņam droši vien nolaižas rokas - aha, šogad Dienas zivij savas sīkzivtiņas sūtīt nav jēgas, galvenā balva - Salmo dāvātā gumijas laiva Holyday fishing boat ar visu elektromotoru piedevām jau «aizsista». (Nezinām, ko domāja šāgada lielākā sama - 72 kilo - izvilcēji, divi ventspilnieki Andrejs Makarovs un Valērijs Makrušins, taču Dienai savu lomu viņi neiesūtīja).
Protams, ja lielās zivis publicē tikai konkursa beigās, rodas mēnešbalvu piešķiršanas problēma - vai tās arī pasniegt tikai konkursa beigās? Intrigu tas varbūt saglabātu lielāku, taču pašiem veiksminiekiem droši vien būtu līdz nākamajam pavasarim jāgaida iespēja pārbaudīt laimētās auklas. Tāpēc paliksim vien pie atklātības un darīsim tā, kā līdz šim - liksim zivi, kad tā iesūtīta, tikai lieku reizi atgādināsim, ka konkursā Dienas zivs 2009 ir ne tikai galvenā balva, bet arī mēnešbalvas. Šāgada konkursā tās tātad palikušas vēl divas - Oktobra zivij un Novembra zivij. Nekautrējieties sūtīt mums savas smukās līdakas vai asara foto, varbūt jūsu zivs šomēnes būs izcilākā!
Suni - mierīgi!
Tikmēr pašam pārējo makšķernieku bijības vaininiekam olainietim Viktoram Jesikam, kad viņš redakcijā ieradās pēc balvas par Jūlija zivi, vispirms vaicājām, vai tiešām liels sams var ievilkt ūdenī suni (šovasar Daugavā pie Ikšķiles aizdomīgā kārtā dzelmē tika ievilkts pieaudzis un spēcīgs suns - zelta retrīvers). «Protams, var, tā samam nav problēma,» sacīja Jesiks, piebilzdams, ka sams varētu arī cilvēku novilkt zem ūdens. «Saķer un velk zem ūdens. Ko viņš ar šādi noslīcinātiem upuriem tālāk dara, nezinu, tā ir sama problēma.»
Jesikam šī vasara esot bijusi pirmā apzinātas samu ķeršanas sezona. Kvoku Jesiks pagaidām vēl nelieto, tā esot pārāk profesionāla cope. Spiningojot samus, Daugavā Jesikam trāpās arī līdakas un zandarti. Makšķerēšana dižsama pieveicējam esot atpūta. Viņš ir pārliecināts, ka zivis jāpērk tirgū: «Copes rīkos ir ieguldīta tik liela summa, ka ar zivīm to tik un tā neatpelnīt.» Taču atpūta ar spiningu rokā esot ieguldītās naudas vērta. Lielo samu Jesiks satika, viens pats spiningodams gumijas laivā (tātad Dienas zivs 2009 galvenās balvas - laivas - ieguvējs ar to var droši doties pēc jebkuras mūsu zivs!). Savu lielo lomu, ar kuru cīnījās četrarpus stundas, viņš sauc par apstākļu sakritību: spinings izrādījies stiprs, aukla un spole arī. Noderējis arī zvans draugam - kad Jesiks ar savu samu bija nocīnījies jau pusstundu, viņš zvanījis copes biedram, kurš makšķerējis turpat netālu. Tas atbraucis un pamācījis, kā jāvelk tālāk. «Nekāds pārāk pieredzējis samu vilcējs viņš nav, tomēr nedēļu pirms manis bija noķēris 1,65 metrus garu samu,» Jesiks atzīstas, ka šis loms viņu iedvesmojis doties uz samiem.
Lielais sams Jesika piedāvāto vizuli pakampa četru metru dziļumā. Makšķernieka pirmā reakcija bijusi: kur lai pārkrauj visus laivas piederumus, jo draugam viņa sams esot sasitis kutera vējstiklu. Taču šo samu iecelt laivā nemaz neizdevās - tikai nokausēt un izvilkt krastā. Pirms tam viņš bija kilometrus četrus zigzagiem vilcis laivu no viena Daugavas krasta uz otru, gan pa straumei, gan pret to. Rokas no sama vilkšanas Jūlija zivs pieveicējam sāpot joprojām.