Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Saule acis priecē, bet reizē kaitē

Reti kāds Latvijas iedzīvotājs nezina, ka vasarā ādas aizsardzībai jālieto speciāli aizsargkrēmi, galvā jābūt cepurei un dienas vidū labāk tiešos saules staros neatrasties, jo iespējams gūt ne tikai saules dūrienu, bet arī ādas apdegumus. Tajā pašā laikā ne visi zina, ka vasarā īpaši jādomā arī par acu veselību. Bīstamākais ir ultravioletais (UV) starojums.

Katram gadalaikam ir savas īpatnības, to vidū vasarai, kad UV starojums ir intensīvāks, tāpēc jāatceras arī par savu acu veselību, Dienai stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Guna Laganovska. Pēc speciālistes stāstītā, ultravioletie stari spēj bojāt faktiski visas acs struktūras. Visbiežāk spēcīgs starojums ietekmi atstāj uz acs radzeni. G. Laganovska pieļauj, ka daudzi cilvēki pēc dienas pavadīšanas pie jūras intensīvā saulē pamanījuši, ka pēc tam asaro acis, ir neliela dedzinoša sajūta un acis var būt apsārtušas. Šādas pazīmes liecina, ka ir apdegusi radzene.

UV starojums ilgtermiņā negatīvas sekas atstāj arī uz acs lēcu. Tā lielāko daļu UV staru absorbē sevī, tāpēc ilgstoša uzturēšanās saulē var atstāt ilgtermiņa sekas, kas parādīsies vecumdienās. Bērniem un jauniem cilvēkiem lēca ir pilnībā dzidra, bet UV staru ietekmē tā var ātrāk sākt duļķoties. Līdz ar to, lai izvairītos no problēmām vecumdienās, jācenšas UV starus saņemt pēc iespējas mazāk.

Atsevišķos gadījumos, kad lēca intensīvo starojumu nav spējusi absorbēt, dziļāki bojājumi var rasties arī acs tīklenē. G. Laganovska gan piebilst, ka tas notiek reti. Arī ar iepriekš minētajām problēmām cilvēki bieži pie ārsta nevēršas, un tas arī nav vajadzīgs. Palīdzēt var mitrinoši pilieni, vēsas kompreses, bet vislabāk jau sākotnēji no apdeguma izvairīties un, pēc ārstes teiktā, nesauļoties līdz pēdējam spēku izsīkumam. Aizsardzībai var lietot gan cepures ar lielām malām, gan saulesbrilles. Jāpiemin, ka jutīgāki pret UV stariem ir cilvēki, kuriem ir ļoti gaiša ādas krāsa.

No savas prakses ārste grib cilvēkus arī aicināt lietot aizsargbrilles, veicot dažādus vasaras darbus, piemēram, pļaujot zāli. Vasarā ļoti raksturīgas acs traumas, ko radījuši dažādi svešķermeņi. Turklāt šādas traumas bieži gūst cilvēki, kuri tikai vēro kādu citu strādājam. Aizsargbrilles jālieto, arī esot vienkārši darba procesa tuvumā.

Par UV starojumu runā arī Optio optika tirdzniecības direktore un optometriste Marta Siliniece. Viņa Dienai to min kā galveno kritēriju saulesbriļļu iegādē. Turklāt UV staru aizsardzība ir svarīga arī jutīgajai ādai ap acīm, plakstu ādai, lai neveidotos saslimšana ar ādas vēzi. Parasti atzīmes par UV staru caurlaidību (UV400) ir redzamas uz briļļu lēcas, kājiņas, cenu zīmes vai arī informācijas bukletā. Optikas veikalos arī atrodas UV testi, kuros šo caurlaidību iespējams pārbaudīt.

Runājot par citiem kritērijiem, speciāliste skaidro, ka jāsaprot, kādas kategorijas saulesbrilles ikdienai nepieciešamas. Nulles un pirmās kategorijas brilles ir ļoti gaišas un spilgtā saulē acīm būs grūti, ceturtās kategorijas brilles drīkst lietot tikai tie, kas nevada auto, jo lēcu gaismas caurlaidība ir ļoti maza.

Nevienam nav noslēpums, ka saulesbrilles var iegādāties ne tikai optikas, bet arī, piemēram, apģērbu un pārtikas veikalos. M. Siliniece atzīmē, ka brilles drīkst iegādāties jebkur, kur tās pārdod, bet galvenais ir pārliecināties par UV aizsardzību, jo tā var nebūt iestrādāta gan dārgajās, gan arī lētajās brillēs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko