Vairums teiks, ka istabas puķēm vajag ļoti gaišu palodzi, lai veidotos ziedpumpuri. Bet ir daži īsās dienas augi, kam diena nedrīkst būt garāka par 10–12 stundām, lai sagaidītu ziedus.
Jo īsāka diena, jo sārtākas lapas
Varbūt esat jau ievērojuši, ka tādas ir Ziemassvētku zvaigznes jeb eiforbijas un kalanhojes. Lai ap Ziemassvētkiem eiforbiju lapas būtu koši sarkanas, tām aptuveni divus mēnešus iepriekš ir jāīsina diena. Tas nozīmē, ka augi gaismā var atrasties 10–12 stundas. Arī kalanhojēm ziedu veidošanai vajag tikai 8–10 stundu dienu 1–1,5 mēnešus.
Visvienkāršāk īsu dienu sagādāt, ja, atgriežoties vakarā no darba vai skolas, augam uzliek dekoratīvu trauku, kartona kasti vai spaini. Rītos, aizejot dienas gaitās, kasti noņem. Ja vakarā vai naktī augu apspīdēs ielas laternas gaisma vai istabas stāvlampa, puķe arī to neuzskatīs par tumsu...
Kalanhoju ziedi gaidāmi no novembra līdz martam. Vasarā tām ir miera periods. Tad augus laista minimāli un nemēslo, bet rudenī, ziemā tas jādara, tikai nepārcenšoties. Mēslo ar vājas koncentrācijas šķīdumu 1–2 reizes mēnesī. Ilgāk tās ziedēs vēsā telpā, kur gaiss var būt sauss.
Garās naktis patīk arī puansetijām
Puansetiju jeb grezno eiforbiju (Euphorbia pulcherrima) košums nav vis sīkajos ziedos, bet augšlapās. Tās ir palielas, un skats uz augu no augšas atgādina zvaigzni (puansetijas sauc arī par Ziemassvētku zvaigznēm). Tās iegūst koši sarkanu, rozā, krēmkrāsas, dzeltenu, baltu u. c. krāsu, kad dienas visīsākās – novembrī, decembrī.
Puansetiju lapu krāsošanās izskaidrojama ar vēlmi dabā piesaistīt kukaiņus, kas apputeksnēs necilos ziediņus. Tie plaukst tad, kad puķes pāris mēnešu izturējušas 9–12 stundu īsas dienas un augšlapas kļuvušas krāsainas.
Vispopulārākās ir sarkanlapainās. Augšlapu košums telpu rotā vismaz 2,5–4 mēnešus. Pēc tam tās var arī nobirt, un tad aug jaunas, zaļas (dienas vairs nav tik īsas!).
Pēdējā laikā selekcionāriem izdodas izaudzēt arī raiblapainas – sarkanās lapas ar balti dzelteniem laukumiem, joslām.
Šādas puansetijas ārzemju audzētavas gan tirgo dārgi, un mūsu pircēju vairums nebūs gatavi tik daudz par tām maksāt.
Puansetiju nopērkot, svarīgi to aizgādāt mājās tā, lai dienvidnieci neskar sals, kas var košās lapas pabojāt. Augs jānoliek ļoti gaišā vietā. Telpai jābūt 20 grādu siltai, lai gan ziedēšanas laikā var būt pāris grādu vēsāks. Tad puķe būs koša ilgāk.
Laista tā, lai substrāts vienmēr ir nedaudz mitrs. Nedrīkst iekaltēt vai pārliet – augi var iet bojā. Reizi nedēļā mēslo ar komplekso mēslojumu.
Pēc noziedēšanas jāapgriež
Pēc košo lapu zaudēšanas daudzi puķi izmet, bet to var audzēt līdz nākamajam rudenim un sagaidīt jaunas košās lapas. Droši vien tās nebūs tik lielas kā no veikala atnestajām, bet var izveidot kuplāku, lielāku ceru. Pēc dažiem gadiem tas jau būs kā krūms. Pēc noziedēšanas (februārī, martā) jāapgriež – dzinumus īsina līdz pusei. Laista mazāk, mēslo ļoti reti, bet maijā bagātīgi mitrina, lai veidojas ziedaizmetņi. Telpa jāvēdina, bet augs nedrīkst atrasties caurvējā.
Jūnijā–oktobrī jāmēslo reizi nedēļā ar ziedošajem augiem paredzētu mēslojumu, kurā netrūkst slāpekļa. Pēc tam līdz februārim var barot nedaudz retāk un tad pārtrauc.
Maijā var pārstādīt (no veikala atnestos pirmajā gadā noteikti) trūdvielām bagātā irdenā puķu zemē. Vasarā var iznest ārā, bet ne tiešā dienvidu saulē vai ēnā.
Nogrieztos (īsinātos) jauno dzinumu galus ar 3–4 lapām var iestādīt – kā spraudeņus. Remdenā ūdenī noskalo piensulu un apsakņo kūdras un perlīta maisījumā 20–30 dienas gaišā vietā ar ļoti mitru gaisu un regulāri laista. Pēc 3–3,5 mēnešiem augs un varbūt sāks krāsotie