Stāstu par 17 gadu veco skolnieku Modri no Pļavnieku mikrorajona jau atzinīgi novērtējuši kinokritiķi un prestižu starptautisku festivālu žūrija, tagad filmu rādīs arī Latvijā. Jautāts, kā radās pārliecība, ka jāveido filma par "džekiņu no mikrorajona", Kursietis atbild ― gan dzīvē, gan kolēģu un tuvinieku labvēlīgā attieksmē.
Sižets ir balstīts uz patiesiem notikumiem: pusaudzis Modris, atkarīgs no azartspēlēm, nesatiek ar māti, kurai darba dēļ nav laika dēlam. Lai dabūtu naudu, viņš nes no mājām mantas un ieķīlā lombardā. Kad no ģimenes aukstā dzīvokļa pazūd elektriskais sildītājs, māte par dēla pastrādāto zādzību ziņo policijai. Modri tiesā, piespriež nosacītu sodu, taču sīku pārkāpumu dēļ viņš nonāk ieslodzījumā.
"Viens no maniem paziņām, advokāts, strādāja ar šo lietu. Vēl vairākus gadus pēc tam viņš sevi vainoja, ka nebija mēģinājis ko vairāk darīt puiša labā. Kad viņš man izstāstīja šo gadījumu, kļuvu dusmīgs: kāpēc Latvijā gluži kā tādā policejiskā valstī vara neaizstāv cilvēkus un nepalīdz tiem, bet viņus nospiež un vajā?! Modris ir par to ― par sabiedrības saliedētību, varas un sabiedrības savstarpējo uzticību un par vecāku un bērnu attiecībām. Gribētos, lai cilvēki aiziet noskatīties filmu un aizdomājas par to, kas mums notiek deguna priekšā."
Kad Juris sāka strādāt ar stāstu par Modri, viņš uzmeklēja galvenā varoņa prototipu ― tagad viņš ir jau pieaudzis cilvēks, kurš dzīvo savu dzīvi. Kursietis apgalvo, ka filma aizgājusi "tālu projām" no paša prototipa. Palicis stāsts un galvenās atziņas ― varas cinisms un sabrukusī ģimene. "Ja man prasītu, ko viņš domātu par šo filmu, tad, visticamāk, skatītos to kā uz cita cilvēka stāstu, kam ir kaut kāda līdzība ar viņa likteni. Latvijā ir daudz tādu modru, kas Statoilā nozog šokolādi un salauž sev dzīvi, nonākot cietumā."
Modris jau veiksmīgi startējis prestižo starptautisko filmu festivālu konkursa programmās Toronto un Sansebastjanā, kā arī Varšavas filmu festivālā. Saņemti uzaicinājumi izrādīt Modri Grieķijā, Vācijā, Lielbritānijā, Indijā un Gruzijā. Pēc Sansebastjanas festivāla filmu atzinīgi novērtēja ietekmīgais ASV kinožurnāls Variety. "Kursietis nepiedāvā atbildes, bet viņš paveicis apbrīnojamu darbu, uzdodot jautājumus"» recenzijā secina kritiķis Pīters Debruge.
Spēlfilmu režisoram Kursietim Modris nebija pirmā lielā pieredze uzņemšanas laukumā. Pirms tam bija diplomdarbs britu skolā, bija arī otrā režisora darbs filmās Amatieris un Kolka Cool. "Man vairs nebija nekādu romantizētu priekšstatu par uzņemšanas procesu, jo zināju, cik spēku un nervu tas prasa no cilvēkiem. Pēdējās divās filmēšanas dienās no rītiem modos ar sāpošiem kauliem, it kā būtu gripa desmitajā pakāpē ― bezspēks, sāpes –, bet jāceļas un jāiet,» tagad smaidot atceras Juris.
"Joprojām ― pusotru gadu pēc filmēšanas ― jūtu, kādas rētas Modris atstāja manā ķermenī. Tas ir absolūts sprints ar maratona distanci. Pāris mēnešu pirms filmēšanas sākuma gāju uz sporta zāli, masāžu, dzēru vitamīnus, tāpēc filmēšanas laikā ne reizi nesaslimu. Tad nedēļu pēc pabeigšanas saaukstējos, organisms laikam atslābinājās, un tā notika ar daudziem no komandas ― krita slimi viens pēc otra." Taču, par spīti nopietnajam filmas stāstam un saspringtam darba ritmam, noskaņojums filmēšanas laukumā bieži vien bijis pat jautrs ― plēsti joki un stāstītas anekdotes. Laikam tikai tā bijis iespējams tik ilgi izturēt filmas slodzi, piebilst režisors.
Modra oriģinālo mūziku komponēja Jura sieva Līga, kas vada Jelgavas meiteņu kori Spīgo un, būdama radoši aizņemts cilvēks, neesot nekāda "mājas sēdētāja". Tāpēc abiem vecākiem nācies filmēšanas laikā un tagad ― festivālu pirmizrāžu laikā ― rūpīgi dalīt laiku starp saviem radošajiem projektiem un dēliem, četrgadīgo Rūdolfu un divus gadus veco Kārli.
Visu rakstu par Juri Kursieti un viņa jauno filmu Modris lasiet žurnāla Sestdiena 24.oktobra numurā!