Virza jauno
Tīri tehniski firma, kas no dzintara pavedieniem auž šalles, brunčus un nu jau arī sporta apģērbus, pieder Edgara mammai Initai Dzalbei. Viņa auž kopš lietišķās mākslas vidusskolas beigšanas - tautiskus brunčus, segas, jostas. Tomēr ģimenes uzņēmums Ambline tapa, pateicoties dzintara pavedienam, ko pirms vairākiem gadiem izgudroja RTU zinātniece Inga Ļašenko, un šī jaunā pavērsiena attīstība ir tieši Edgara rokās. Viņš ir tas, kas dodas uz izstādēm, meklē uzņēmumam sadarbības partnerus ārzemēs, domā mārketinga un iepakojuma risinājumus un cenšas iedabūt Ambline produkciju pēc iespējas vairāk veikalu.
Muzeja paspārnē
Ražošanas telpas uzņēmums Ambline nomā no Ventspils muzeja, tāpat tiek īrētas arī dažādu izmēru stelles - sākot no pavisam mazām prievīšu un jostu aušanai, līdz pat pavisam lielām, ar ko auž palagus un citu gultas veļu. Brīdī, kad viesojamies uzņēmuma ražotnē, strādā trīs audējas. Viena no tām ir Edgara sieva Eva, kura arī ir iesaistījusies ģimenes uzņēmuma darbā. Viņa smejas, ka iemācīties aust ir itin viegli, pati to izdarījusi pāris mēnešos. Jārēķinās gan, ka darbs prasa zināmu pacietību. Iesaistāmies diskusijā, cik tad garu audekla gabalu sanāk noaust vienā stundā, pēc Dienas aprēķiniem tie varētu būt kādi sešdesmit centimetru. Inita Dzalbe stāsta, ka tā tas tiešām varētu būt: «Ja nu vienīgi - ja pārtrūkst kāds diegs, tad nav tik vienkārši atsākt aust. Bet tā šādu amatu var iemācīties katrs, kam ir pacietība un stelles.»
Audējas uzņēmums algo kā pašnodarbinātās - viņas drīzāk ir sadarbības partneri, nevis darbinieki, turklāt aust var arī savās mājās, uz Ventspili nav jādzenas. «Mums arī viens puisis pieteicās, ka grib aust, no Saldus. Jā, senatnē audēji galvenokārt bija vīrieši, sievietes vairāk vērpa dzijas villainēm,» stāsta Inita Dzalbe.
Jaunas kastītes, palagu projekts
Mūsdienās gan dzintara pavedienu vērpšanas process notiek Vācijā un Polijā. Tieši tur atrodas iekārtas, kas poliamīdā integrē dzintara putekļus un pēc tam, ja ir vajadzība, savij dzintara diegu kopā ar vilnas, lina vai kokvilnas pavedieniem.
«Par izmaksām varu pateikt, ka pērkam dzintara pavedienu par aptuveni 150 eiro kilogramā. Vislielākie izdevumi gan aiziet mārketinga vajadzībām. Tikko radījām jaunu iepakojumu - šis tomēr ir ekskluzīvs produkts, līdz ar to gluži cepumu kārbās to neviens nepirks,» Edgars salīdzinot rāda vecās un jaunās šaļļu iepakojuma kārbiņas. Viņš lūdz, lai vecās nefotografē, jo mazliet kaunoties no šā «pirmā kucēna», toties pēdējā versija sanākusi labu labā. Tas pats arī sakāms par birkām un citiem iepakojuma aksesuāriem - birku virvītēs ievērti caururbti dzintara gabaliņi, tādus Kaļiņingradā varot nopirkt uz svara.
«Patlaban mums norit sarunas par ekskluzīvas gultas veļas tirgošanu Maskavā. Mēs austu audumu, dizainere Edīte Treija nodrošinātu gultas veļas komplektu dizaina risinājumu un šūšanu, savukārt citi partneri meklētu pārdošanas iespējas Krievijas galvaspilsētā. Šai gadījumā domājam ieviest arī rotājumus un varbūt arī - pēc pasūtījuma - monogrammas, kas būtu izšūtas ar zelta diegiem,» Edgars atklāj.
Vietējā tirgū - pašauri
Šobrīd uzņēmums Ambline strādā ar 50% no noslodzes - ja vajadzētu, varētu ražot divreiz vairāk. «Galvenais, lai būtu to visu kur likt. Aust un kraut kaudzēs īsti jēgas nav, līdz ar to mans uzdevums ir atrast šiem izstrādājumiem pastāvīgus noieta kanālus,» stāsta Edgars. Jau šobrīd dzintara diega izstrādājumi ir pieejami vairākos Rīgas veikalos - gan Rozes bodē Vecrīgā, gan arī veikalā Klase un galerijā Etmo. Tāpat Ambline produkciju var nopirkt vairākos butikos Galerijā Rīga un Sky and More.
«Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir, un arī pirktspēja šeit nav augsta, līdz ar to es aktīvi cenšos izsisties pasaulē. Ir šis uz Krieviju orientētais projekts ar gultas veļu, vēl esam piedalījušies arī tekstila izstādē Milānā,» Edgars stāsta. Dalība izstādēs ir ļoti dārgs prieks - jārēķinās ar 10 000-12 000 eiro par pāris dienu dalību, ieskaitot dzīvošanas izdevumus. Līdz šim izdevies prezentēties izstādēs ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras palīdzību - bez maksas un vienā stendā ar pārējiem ražotājiem, kas savos izstrādājumos un mākslas darbos izmanto dzintara pavedienu.
Vīzija par ražotni
Šobrīd Ambline tekstilizstrādājumi tiek austi ar sentēvu metodēm - stellēm, kādas Latvijas teritorijā ir pazīstamas vismaz no VII gadsimta. Jautāts par darba procesa modernizāciju, Edgars atzīst, ka, protams, par to ir domājis un tādu gribētu: «Neapšaubāmi, šāds ir mans sapnis, tas samazinātu arī cenas un palielinātu mūsu produkcijas pieejamību. Tomēr nav jēgas investēt ražošanā sešciparu skaitli, ja nav skaidrs noieta tirgus šai produkcijai. Protams, ja izdotos noslēgt līgumu par dzintara šaļļu piegādēm ar kādu lielu apģērbu zīmolu un dabūt no viņiem garantijas vēstuli bankai, šis process kļūtu daudz ātrāks un vienkāršāks. Bet pagaidām man bail, ka naudu neviens šādam projektam nedotu,» nākotnes vīzijās dalās Edgars.
Eksperta viedoklis: Iesaiņojumam ir nozīme
Laima Kaugure, tekstilmāksliniece, Studio Natural īpašniece: «Mēs ļoti piedomājam pie mūsu produkcijas iesaiņojuma. Es absolūti piekrītu tam, ka iesaiņojumam ir milzīgi liela nozīme, un, ņemot vērā to, ka mēs ražojam izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, labs iesaiņojums ir patiešām liels izaicinājums. Mēs bieži mainām šos iepakojumus, izgatavojam individuālus risinājumus, šis process neapšaubāmi ir darbietilpīgs un dārgs. Un diemžēl jāsaka, ka pie mums ir ļoti izplatīts plaģiāts šajā jomā, – tu izgatavo kaut ko tik tiešām labu un pēc tam skaties, kā pilsētā sāk parādīties banāli pakaļdarinājumi. Protams, var reģistrēt Patentu valdē dizaina paraugu, tomēr jārēķinās, ka tie ir aptuveni 300 eiro par katru paraugu.»